|
Februāris 10., 2009
 | 08:13 - Nopietnie nolūki
Es gan pagaidām esmu tikai pusē,
(un grāmatiņa nav necik riebīg-pretīg-nelasām-šausmīga, būtu normāla žanra literatūra, ja viņu drusku pievāktu un noīsinātu un izrediģētu, tagad ir tāds tā kā pieteikums normālai žanra literatūrai),
šajā sakarā arī radies jautājums:
kāda suņa pēc cilvēki
- kas raksta literatūru
- kas interesējas par literatūru
- kam, pieļauju, svarīgāk ir, lai lasītājs atgriežas pie izlasītā, nevis vienreiz nopērk, nospļaujas un vairs nekadneko nepērk
Izdod naudu
- par superduper smuku dizainu
- par biezu papīru, kas pataisa mazu plānu grāmatiņu par Lielu Blāķi
Bet neizdod naudu
- par labu redaktoru?*
Literatūra ir vārdi, jopcik, VĀRDI, un smukais noformējums, nesaburzāmie vāki un papīra izvēle ir sūc, ja vārdi nav savesti kārtībā.
*nevis savējo in-house čumaku, kam pietrūkst vai nu iekšu, vai zināšanu iziet manuskriptam cauri ar lielu sarkanu pildspalvu un piespiest autoru ja ne izlabot, tad vismaz precīzi pamatot katra valodas gļuka nepieciešamību? (Upd 2: Iebildni skatīt zemāk, annuskas komentārā)
UPD: OK, VKKF šito nav atbalstījis (hmmm). Bet enīvej, nu taču nenoplēstu tas redaktors vairāk par 200 Ls uz rokas mūsdienu apstākļos, pat mazāk pirms visām inflācijām un tamlīdzīgi. Jumava maksāja 14 Ls uz rokas par autorloksni, un iet tak cilvēki un strādā (lohi, protams).
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |