|
Decembris 18., 2008
 | 00:37 - Kāpēc Cilvēkiem Besī Mans Vīrs :D
Subj. bija tāds neizdibināms noslēpums baisi ilgu laiku (nopietni, es pirmos pāŗis gadus vismaz pavadīju, mēģinot saprast, kur tas skelets aprakts, un pārtraucu to darīt tikai tāpēc, ka atklāju to, kāpēc viņš besī mani un līdz ar to nodarbojos ar saviem bešiem, nevis svešiem).
Te nu tas ir.
Citējot būtiskāko: tavos ierakstos vienkārši ir tik daudz stulbuma, ka to visu nevar viegli izlabot, un kopā ar pārliecināto toni, kurā nav pat neviena "varbūt", "droši vien" vai "palabojiet mani, ja kļūdos", tas burtiski izraisa nelabumu. nepārspīlējot, tā ir līdzīgākā lieta smirdīgam sūdam, kas teksta formā ir iespējama.
Es acīmredzot pret to esmu imūna - nu, atskaitot mūsu iepazīšanos, kad mani šitais tonis tā pavilka uz dikti aizrautīgām diskusijām - vai nu tāpēc, ka man ir mēreni pajāt par citu cilvēku viedokļiem, vai tāpēc, ka man attaisnošanās iz sērijas "manuprāt", "palabojiet mani, ja kļūdos" utt. ir lieka (kamōn, vai tiešām kāds palabotājs to dara tikai tāpēc, ka ir specijāli palūgts palabot, un, ja šī lūguma nebūtu, tad nebūtu arī palabošanas?) šķiet liekvāŗdīga, attiecīgi - jo mazāk, jo labāk.
Bet atskārta par to, ka nepārliecinātība par sevi (vai tās tēlošana) ir daļa no socializācijas pamatlikumiem, drošvien ka man arī nāktu par labu. Nevis tāpēc, ka tagad man būs vairāk motivācijas lietot "man šķiet, ka" un "drošvien" un "mandomāt", bet tāpēc, ka es beidzot jutīšos nevis kā puņķis uz drāts, bet kā socijāli aklimatizējies personāžs.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |