|
Decembris 4., 2006
 | 10:14 - pēdējais p.
Adventes vainags ar čiekuriem un ķiplokiem, bet bez skujām.
Šorīt, uz darbu ejot, atkal ieraudzīju to puisi ar greizajām kājām, kurš allaž nāk man pretī. Ievēroju, ka tagad viņam ir viena sirma matu šķipsna pieres vidū.
Tik jocīgi būt laimīgai, neapzinoties, ka tāda esmu; sadoties rokās, atbalstīties vienam pret otru, šūpoties ļodzīgos krēslos, gvelzt blēņas un snaust.
|
 | 10:52 - human nature
Bet lai nu kā, tomēr smieklīgi - vienlaikus diskutēt ar kādu labi zināmu personāžu par Cilvēcību un par to, ka Cilvēks noteikti kaut kādā veidā atšķiras no Lopiņa, un ka man jau tās Cilvēciskās vērtības droši vien ir svešas (bet ar domu, ka viņam jau nu gan Cilvēciskās Vērtības nav svešas),
un paralēli ar kolēģi dalīties viņa atmiņās par PL, un par to, cik aizrautīgi un ar kādu kaifu viņi kopā ar šo pašu personāžu esot aplikuši kādu citu rakstnieku, tik asprātīgi esot bijuši ka pat Ikstena esot sasmējusies.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |