|
Jūlijs 25., 2006
 | 22:45
Satiku cilvēku ar ieganstu "varētu rediģēt/koriģēt viņa grāmatu", parunājāmies, tagad bail lasīt manuskriptu. Jo tas, ko cilvēks saraksta, gandrīz nekad nav ne uz pusi tik jauks un interesants un daudzslāņains kā pats cilvēks; šajā gadījumā teksta pārākums pār autoru nozīmētu, ka manā somā, divās disketītēs ieslēpts, glabājas Šedevrs (un man būtu jāatsakās no haltūras, jo negribētos neko mainīt).
Vot samierināšos ar domu, ka varbūt tas teksts ir vismaz puse no tā, kas ir tas puisis, un tad arī pieķeršos un izlasīšu.
Patiesībā briesmīgi, tā pēkšņi uzrodas tādi traki sajūsminoši cilvēki, kas tomēr ir tik ļoti cita pasaule, un tu vairs nezini, kas esi un ko darīt ar sevi tādu - nezinošu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |