Jūnijs 6., 2006


11:13 - rīta smaidiņš
Burvīgi mīļa reklāma )
Tags:

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

13:37
Behind those grey and lonely eyes
unforgotten by time
reality is dawning
our spirit is awakening
and somewhere in the hurricane
hope is waiting
crying in the distance
and calling out your name
Mūzika: Anathema: Release

(man šķiet, ir tā...)

21:11
Un vispār,
jebkuram zaļam gurķim, kas pirmoreiz mūžā sāk strādāt algotu darbu birojā, pie obligātās apmācības būtu jāpievieno arī "vismaz pusstundu dienā vērot akvāriju".
Veselu gadu esmu nostrādājusi savā darbā un tikai tagad aptuveni sāku tvert likumības, pēc kurām strādā savstarpējās attiecības, regulējas uzbraucieni, komplimenti, izpalīdzēšana un nolīdzināšana līdz ar zemi.

Īpaši smieklīgi skatīties uz rasborām, kas skaitās bara zivtiņas, ļoti miermīlīgas, bla bla bla. Protams, viņas ir miermīlīgas. Tikai nez kāpēc ir tikai viena, pati spilgtākā, kas pacēlusi spuru stīvi gaisā (vienubrīd man likās, ka šī slima - muguras spura nekustas vispār, gluži kā iestrēgusi), un nez kāpēc tad, kad kāda cita uzdrošinās uzsliet spuru, pirmā viņai iebaksta un nokņadzina mazos, pelēkos žoklīšus. Un tā, kas dabūjusi pa ļocku, nobālē, nolaiž spuru un cenšas nolīst nost no galvenās acīm - tomēr neaizklīstot necik tālu no bara.

Gurāmi ir vēl drusku cits stāsts, kas būtu stāstāms citu reizi. Viņu attiecības vēl ne tuvu nav noskaidrotas, lai ko arī lielais nedomātu :)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

22:36
..un vēl es esmu konstatējusi, ka mans runasveids ir ļoti ietekmējies no Toma runasveida, bet Toms savukārt ir stabili pārņēmis savā leksikā dažus no bērna izteicieniem. "Nu pilnīgs ārprāts!" varētu būt izteiksmīgākais piemērs.

Kas attiecas uz manu bērnu, tad viņš tika aizvests uz bērnu svētkiem Ziemeļblāzmā. Nu, un vienā no aktivitāšu punktiem, kur bērniem bija jāzīmē "kaut kas jauks, kas ir laba alternatīva narkotikām" (protams, sīčiem tas netika gluži tik skarbi pateikts, mazajam vispār nekas netika teikts, tikai, lai uzzīmē kaut ko), bērns uzrakstīja "VATE", piezīmēja klāt sagumušu cilvēciņu, bet apakšā - kravas mašīnu. Un paskaidroja meitenei no stenda: "Es to saucu par adatu mašīnu. Bet patiesībā tās ir robežas."
Tikai labu laiciņu vēlāk es atcerējos, ka bērns par adatu mašīnu sauc baļķu vedēju, kuram, kā zināms, ir dzelzs stieņi - "adatas" baļķu noturēšanai - mums te tādi diezgan bieži braukā apkārt.
Tags:

(5 teica | man šķiet, ir tā...)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena
honeybee - 6. Jūnijs 2006

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba