Jūnijs 8., 2005

07:40 Šķiet, sapnī cilvēks ir patiesāks, viņa emocijas un attieksmi neizkropļo apziņas gaismas filtrs, bet nomodā cilvēks ir īstāks, jo šis apziņas filtrs ir daļa no viņa tāpat kā emocionalitāte, iespējams, pat lielāka un nozīmīgāka daļa (katrā ziņā praktiski nozīmīgāka; saprāts ir iekārta, kas izmanto emocijas kā degvielu, ja nav emociju, sākas tukšgaita, bet esošas emocijas tas allaž vairāk vai mazāk veiksmīgi centīsies pagriezt sev tīkamā virzienā - un pavisam aplam). Var jau būt, ka šīs abas pasaules vajadzētu apvienot vai vismaz satuvināt, bet visi risinājumi šķiet muļķīgi un destruktīvi. Ja atskaita to, ka abas pasaules vieno nenoliedzamais fakts, ka tās pārklājas vienā ķermenī, bet gandrīz nekad nepārklājas laikā, ja nu vienīgi tad, kad es runāju miegā. /Rīta prieciņš: paskatīties, kā cilvēks gandrīz aizmieg, iebāzis degunu kafijas krūzē :)

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

21:15 - dienas prieciņš nr.2 Gāju cauri Esplanādei, tur tāda plastmasas telts, kaut kādai ES kampaņai gatavojas, un sauklis apmēram tāds: "Eiropas Savienības pilsonība - tie nav tikai tukši vārdi, tās ir arī tiesības!" Tāds blieziens pa zemapziņu, ka maz neliekas, aizgāju līdz pašam Esplanādes galam un tikai tad aptvēru, ka šis teikums nozīmē nevis "tie nav tukši vārdi, tās ir tiesības", bet gan "tie ir ne tikai tukši vārdi, bet arī tiesības". Viltīgi, odnaka. Garastāvoklis:: tikko pamodies

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi