|
Maijs 14., 2005
 | 23:09
diena mani parāva gaisā, aizcirta elpu, laikam ar to brīdi, kad mēs dzērām ābolu sulu un šī ir īstā diena, lai izlaistos zālītē un dzertu alu, vai varbūt brīdi pēc tam, debesis zilas kā tikko nokrāsotas, tik spilgtas, ka liekas - krāsa drīz kritīs lielām lāsēm, un visas pienenes ir vaļā, tad jūra, tik tumši zila, ka droši vien tieši no turienes tiek smelta debesu krāsa, milzīgi pūķi, kāpas, nujā, parāva mani gaisā un aizcirta elpu, tikai pirms pusstundas nolaidos lejā Ziemeļblāzmas stacijā, un, nākot uz mājām, kuņģī sažņaudzās baiļu kamols, jā, visu dienu es biju aizmirsusi baidīties.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |