Maijs 11., 2005

11:45 Pirmais, ko ieraudzīju, šorīt atverot acis, bija - gleznojums uz sienas, kas pirmajā acumirklī šķita uztriepts ar asinīm. Protams, bērna mākslas darbs, paldies visiem labajiem gariem, ne asinis. Droši vien vajadzētu mazo sabārt, bet negribas. Man vispār nepatīk bārties, ja notikumam jau ir noilgums. // Izteicu bērnam rājienu. Procesa laikā viņš man izmisīgi rādīja savas rotaļlietas. Tikai nupat apjēdzu, ka viņš izmantoja "uzmanības novēršanas" taktiku, kuru pieaugušie parasti izmanto pret bērniem. Gudrs, maita. Izskatās, ka būs jāizmanto šis mākslas darbs kā ikrīta Roršaha tests. Pēc pamošanās tas izskatījās pēc kaut kāda lidojoša ķēma, himēras, vai.

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

14:04 - dienas prieciņš "dzeja - tas ir lēti"

(man šķiet, ir tā...)

14:56 - interesanta mīlestības definīcija Arī mīlestību mēs izjūtam kā atbildi uz primārajām jūtām. Tikai mīlestības gadījumā primārās emocijas ir divas: cieņa un apbrīnošana. Lūk, tev uzdevums: izveido sarakstu ar īpašībām, kuras tu visvairāk cieni un apbrīno citos, un tad pajautā sev, kuriem cilvēkiem tavā dzīvē piemīt vislielākā daļa no šīm īpašībām. Tie cilvēki, kam piemīt tavā sarakstā minētās īpašības, ir tie, kurus tu mīli visvairāk. /Līana Ričardsa/

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi