|
Februāris 15., 2005
 | 02:33
Tas, ka Dievs man ir devis rokas, kājas, galvu un visu pārējo, ir jauki, bet vienaldzīgi.
Bet tas, ka Viņš man ir devis spēju apzināties sevi komplektā ar aizkustinošu muļķību un spēju smieties par šo muļķību,
jā, tas ir tas, par ko es Viņam esmu pateicīga.
Un par visām tām daudzajām reizēm, kad sāpes un smiekli ir savijušies tik cieši kopā, ka nav iespējams tos atdalīt vienu no otra.
|
 | 19:07
"Ofēlij, ej klosterī!"
Kaut kad lasīju, ka šī frāze norāda uz Hamleta riebumu pret Ofēlijas pārāk uzbāzīgo, pārāk miesisko mīlestību.
Ir lasīts arī, ka šī frāze uzskatāmi demonstrē Hamleta bailes no spēcīgām jūtām, nespēju un nevēlēšanos mīlēt un pieņemt mīlestību.
Nez, nez, es vienmēr esmu izlasījusi šo tekstu kā eifēmismu frāzei "Ofēlij, ej dirst!"
Garastāvoklis:: nekāds
|
 | 23:49
viltus slavenība.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |