Janvāris 8., 2005

00:13 - Dieva koncepcija Šito te es vakar pusmiegā pierakstīju kladītē, un tas varētu būt mans ticamākais priekšstats par Dievu. Nē, vārdu "Dievs" es nelietoju stingri kristietiskā izpratnē (drīzāk pa druskai no visa), nē, es neesmu lasījusi daudz gudru grāmatu, un nē, man neliekas, ka šim modelim būtu jābūt saistošam vēl kādam citam, izņemot mani - t.i., ja ir - labi, ja nav - arī pieņemami. ( varētu būt šitā: )

(17 teica | man šķiet, ir tā...)

00:35 "There is an undeniable human tendency to see ourselves as free and morally responsible beings. But there’s a problem. We also believe—most of us anyhow—that our environment and our heredity entirely shape our characters (what else could?). But we aren’t responsible for our environment, and we aren’t responsible for our heredity. So we aren’t responsible for our characters. But then how can we be responsible for acts that arise from our characters?" Izlasīju šito un secināju: hei, sasodīts, nav tiesa, mēs esam atbildīgi par visu pasauli, kas ir mums apkārt. Par visu, arī par to, ko it kā nevaram ietekmēt, to, kas ir bijis pirms mums vai pastāv kā nepārvarams šķērslis. Jo mēs esam mūžīgas būtnes, un šī forma, kurā mēs tagad eksistējam, ir tikai īslaicīgs apvalks, lāse, kas izlekusi no viļņa, bet tūlīt atkal kļūs par jūru. Šādā aspektā ir iespējams runāt par "brīvu gribu" un par "atbildību", bet acīmredzot tikai un vienīgi šādā. Vidusceļš varbūt ir ikdienā pielāgojams, bet aplams pēc būtības. Bet vispār labs rakstiņš, neesmu gan vēl izlasījusi, bet koncepcija man patīk.

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

01:04 "In other words, there’s a fundamental sense in which you did not and cannot make yourself the way you are." Šitam es piekrītu pilnībā, jā, tieši tā tas arī ir. Es esmu kas es esmu un tāpēc es rīkojos, kā es rīkojos, un tur nav ne manas "vainas", ne "atbildības", šitā te ir loma, kas man ir iedota, un viss, ko es varu darīt, ir - nospēlēt šo lomu labi. nospēlēt patiesi, ar izjūtu, bet nesagraujot to dziļāko manī, kas ir "aktieris", nevis "loma", neliekot "aktierim" justies slikti - izmisīgi - sirdi plosoši tāpēc, ka viņam iespēlēta nelieša / zaudētāja / nelaimīga mīlētāja / whatever loma. T.i., justies izmisīgi un sirdi plosoši - jā, bet ne slikti. Justies tā, lai kādā brīdī pienāktu katarse, lai brīdī, kad pienāks atskārsme par to, ka viss ir tieši tā, kā tam jābūt, ka viss ir sakritis pareizajās vietās, tu būtu gatavs šo atskārsmi pieņemt. (vēl joprojām lasu to pašu rakstu) (atvainojiet, ka spamoju, atvainojiet, ka atkārtoju jau n-tās reizes izteikto domu, bet katru reizi, kad es atceros šo konceptu, tas mani pārsteidz ar tādu gaismu, ka es nevaru to nepateikt skaļi / tfu tu, neierakstīt)

(man šķiet, ir tā...)

01:41 ..un par šito žetons, tas ir tieši tas, kā es uztveru sevi un citus. “…my attitudes on such questions are dramatically inconsistent. For (a) I regard any gifts that I have, and any good that I do, as a matter of pure good fortune; so that the idea that I deserve credit for them is some strong sense seems absurd. But (b) I do not regard others’ achievements and good actions as pure good fortune, but feel admiration (and, where appropriate, gratitude) of a true-responsibility-presupposing kind. Furthermore, (c), I do not regard bad things that I do as mere bad luck, but have true-responsibility-presupposing attitudes to them (which may admittedly fade with time). Finally, (d), I do (in everyday life) naturally regard bad things other people do as explicable in ways that make true-responsibility-presupposing blame inappropriate. I suspect that this pattern may not be particularly uncommon.” // tas pats raksts, protams.

(man šķiet, ir tā...)

01:53 nu ar mani labi nav gulēt laikam jāiet jau: viss, kas prātā iešaujas pārstrādāts tiek atskaņās tad, kad noguris ir prāts, viss kļūst daudzkārt vienkāršāks, ceru vien, ka sapņos es neredzēšu dzejnieces ;)

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

18:06 - hopā! Pa ilgiem laikiem palasījos cāli un konstatēju, ka konferencē pie situācijas "vīram no rītiem un vakaros pienāk īsziņas, ko man darīt, lasīt vai nelasīt?" lielākā daļa sieviešu balso par - lasīt! lasīt! obligāti lasīt!!! kas man liekas pilnīgi nenormāli. labi, ka man nav džeka, vēl jo mazāk tāda, kas lasītu manas SMS, citādi viņš būtu absolūti pārsteigts par to, ka vienīgās īsziņas, kas saglabātas manā telefonā, ir ārkārtīgi dzejiska sarakste ar puisi, ar kuru viņš nav iepazīstināts. nez, vai tas, ka es pati šo puisi nepazīstu, būtu arguments? lai arī es pieļauju, ka, ja man būtu puisis, kas slepus lasītu manas īsziņas, tad tas būtu ļooooti īslaicīgs puisis. bet kopumā es esmu vēl un vēlreiz nonāku pie secinājuma, ka "attiecības" tādā izpratnē, kāda ir vairumam, man acīmredzot nav ne pieņemamas, ne piemērotas. nu, bet to jau mēs tāpat zinājām. // nē, viss, over schluss un āmen, nelasīsim vairs, kā sievietes runā par attiecībām un seksu.

(17 teica | man šķiet, ir tā...)

19:13 Bērns uz 15 sekundēm ticis pie datora, palielinājis weblapas līdz 120%, iegājis gay.lv, atvēris my documents un kalkulatoru, kā arī mēģinājis izlogoties. morāle: ja tev ir mājās mazgadīgs puišelis, neapmeklē www.gay.lv vai, pat ja apmeklē, nekavējoties izdzēs history.

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

22:54 Šajā gadā es visu, šķiet, svinu nepareizajos datumos. Šodien, piemēram, ir mana dzimšanas diena - ar labāko draugu ever, ar šampi un krutāko dāvanu ever - stikla šaha komplektu (tas ir skaistums, ko nav iespējams aprakstīt vārdos, vai vismaz šobrīd es nevēlos kaut ko tamlīdzīgu darīt attiecībā uz šo gaismas & dūmakas sapni). Un tas viss - terrible_lie dots, dāvināts vai būts. Ehhh, sasodīts, ir pilnīgi loģiski, ka es ņurdu par citu "attiecībām", jo galu galā man ir labākās attiecības ever, kuras pat nav attiecības. Garastāvoklis:: laimīga

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi