|
Septembris 17., 2004
 | 11:30
vakar uzkraasojos. paskatiijos spogulii. mieriiga, tuksha jaunas meitenes seja, zinaamas pretenzijas uz "tragjismu", kas shkjiet paaraak uzspeeleetas. nav nolasaama neviena doma, neviens emociju atspulgs.
kur tas viss sleepjas? aadas kraasaa, luupu kaktinjos, acu izteiksmee? siikaas, nemanaamaas liinijaas?
vakaraa nomazgaaju seju, sajuuta taada, it kaa buutu nonjeemusi masku.
// shoriit domaaju par to, ka nicinaajums pazudis nafig - liidz ar cienju un miilestiibu.
nupat atkal apsmeejos. nezinu, vai nicinoshi vai labsirdiigi, bet apsmeejos.
labriit! :)
|
| 13:58 - ha!
http://notikumi.delfi.lv/news/book/article.php?id=9086154
Un var runaat, cik grib, ka kaartiigs muusdienu cilveeks nepieveersh uzmaniibu rupjiibaam publiskos tekstos. Kaa redzam, kaartiigs muusdienu cilveeks kaarteejo reizi runaa par vaardiem atrauti no jeegas; gluzhi taa, it kaa buutu pilniigi vienalga, kaapeec attieciigajaa tekstaa paraadiijies tas vai cits vaards.
Quod erat demonstrandum.
P.S. Astonji gadi pagaajushi! Psc vienkaarshi, cik ilgi tomeer saglabaajas atminjas muusdienu saspringtajaa ritmaa.
Garastāvoklis:: uzjautrinaac, kaa parasti
|
| 15:45
ah, nu ko es te muldos. ir jau emocijas, ir. tikai apslaapushas, nomierinaajushaas, dzilji dzilji nosleepushaas. netricina vairs raamo uudens virsmu. bet tas, kas citam ir "dziiviiba", man ir "naave", un tik un taa es lielaako tiesu laika uzjautrinos par faktu, ka staigaaju, runaaju un tamliidz, un tamliidz. un nav pat juutamas saitiites pie rokaam un kaajaam - vajadzeetu tachu, ja es esmu tikai animeeta lelle?
laba diena. klusa diena. dodos uz maaju pusi / varbuut vieniigi uz briidi aizkjershos centraa, parakstiishu. ieieshu vecajaas sliedees, cereeshu, ka paarmijnieks ir visu paarsleedzis pareizi, ka paceljamie tilti ir nolaisti, ka stulbie pasaules mainiitaaji tiinji nav salikushi akmenjus uz sliedeem. zinies, es vairs neuzticos tik ljoti. bet izveeles jau nav, es esmu tikai mehaanisms, tikai vilciens. ne es zinu, kas ir mans galameerkjis, ne es zinu, kas mani vada.
tad kaapeec man vispaar kaut ko just? uztraukties par kaut ko?
|
| 19:40 - [offtopic]
alus ieksh McShane's
paarsteigums: sanjemu iiszinju, automaatiski izdzeeshu (abet veel pirms nedeeljas buutu saglabaajusi)
sapiipeeju ar krieviem, meitene domaa, ka puisis vinju precees, es saku: tas ir pats labaakais laiks, nav cita labaaka laika par to (preceeties nevajag)
izmainiiju savu zhurnaala paskatu, lai vareetu jamo normaali apmekleet no darba
un tamliidziigas nebuutiskas lietas.
briiviiba. shobriid zinu, kaapeec tas ir vajadziigs, zinu arii, kaapeec ljaudis no taa atsakaas. ja Tu esi, dod man laiku. shaadu. ar meerenu pohujismu, ar meerenu prieku, ar meerenu mieru, ar meerenaam skumjaam. gribu to izdziivot. skatiities uz cilveekiem taa, kaa es vinjus redzu, nevis kontekstaa ar kaut ko citu. ne attieciibaa pret kaut ko. ne attieciibaas.
shiisdienas definiicija: attieciibas ir situaacija, kad tu redzi k-ko nevis taadu, kaads tas ir, bet attieciibaa pret kaadu citu.
so: nafig?
|
| 19:59
hush
it's ok
soulmate dry your eyes
soulmates never die
:)
un es gribu sev teikt, ka nekas nenomirst PAVISAM, un tikai tad, kad tas ir miris, tad, pie zaarka staavot, mees varam nopuusties un teikt: blja, tik fucking daudz mees nepateicaam. nahuj nepateicaam?
// ko var norakstiit uz 2 aliem, bet tieshi taa, manupraat, buutu jaarunaa beerees.
nekas nenomirst, tikai tad, kad tas ir miris, mees redzam, ka tas ir dziivs.
|
|
|
|