Decembris 2., 2003

03:47 - mnja nu re, internets ir atpakaļ. vienkāršā loģika - samaksā rēķinu un atgūsti pakalpojumus - man bija paslīdējusi garām, un liels bija mans pārsteigums, bezmiega mirklī ieraugot mirkšķināmies DSL terminālu. un tagad es mēģinu sev iestāstīt, ka nav jēgas atslēgt kādu pakalpojumu mēneša otrajā dienā, ja jāmaksā tikpat būs par visu mēnesi. jo - klausieties uzmanīgi, jūs interneta frīki - (un interneta frīks manī): pa šo laiku es esmu izlasījusi trīs Robina Hoba romānus, divas Stīvena Kinga grāmatas, ieskaitot nežēlīgi garo "Talismanu" (un iesākusi & pametusi divas citas, kas nebija gana interesantas), izlasījusi divas Terija Prečeta grāmatas, kā arī Annas Raisas "Interviju ar vampīru" - un tā visa ir bijusi ģeniāla lasāmviela, un es esmu uzrakstījusi 100 000 zīmes ciešamas prozas, kas man pašai tīri labi patīk, un es esmu labi pastrādājusi, ļoti labi pastrādājusi, un vispār - daudzējādā ziņā šis ir bijis viens no vērtīgākajiem periodiem manā dzīvē. būtu ļooooti interesanti, ja šitam te mirguļojošajam terminālam un telefonam, kas neapgalvo, ka "šis pakalpojums jums nav pieejams", izdotos izjaukt šo labi iesākto rutīnu. man būtu ļoooti daudz sliktu vārdu, ko teikt par sevi, ja tas tā notiktu. bet nevertheless man ir bail. vot.

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

04:42 - mnja nr.2 ienācu, apstījos savu jūzerinfo un konstatēju, ka diezgan daudzi cilvēki ir atstājuši mani friendlistē. uzinstalēju semagic'u un konstatēju, ka faktiski mani no friendlistes ir izdzēsuši divi. viens līdz ar pašizdzēšanos. un pievienojuši arī divi. tagad nevaru izdomāt, ko tas nozīmē. // pieļauju, tas ir tāpat kā es glabāju telefongrāmatiņā Imanta Ziedoņa telefonu, labi zinot, ka diez vai kādreiz vēlreiz zvanīšu. jo tas sasaistās ar manu priekšstatu par to, kas ir stilīgi.

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

18:00 rūgts ir ne tikai analgīns, bet arī remantadīns, ziniet :) svārstos starp palīdzēs/nepalīdzēs. dodu bērnam indīgi rozā panadolu. (dzīve arī beigusies, gribas piebilst, bet atļaušos to neprecizēt, jo nezinu, kā) lasu Liānas Miķelsones "Pasaki Lukrēcijam..." un brīnos par pilnīgi neadekvāto attieksmi pret galvenās-varones-kaislīgo-mīlestību, kuram ir seksuālā orientācija, kuru autore līdz šim tā arī nav atļāvusies nosaukt vienā vārdā, toties aizstājusi ar tādiem eifēmismiem kā "izvirtības zaņķis". bet žetons viņai par to, ka šo džeku mēs pirmoreiz sastopam slimnīcā, kur viņš nonācis ar taisnās zarnas audzēju, un tiek pietiekami detalizēti izstāstītas apskates & operācijas detaļas. apzināti tu, cilvēks, vari uztaisīt galveno varoni par tādu, kas pazemīgi mīl savu garlaicīgo vīru un nespēj pat paskatīties uz diviem puišiem, kas satvēruši viens otra rokas, bet zemapziņa dod vaļā ar pilnu jaudu. un kaut ko negribu. kaut ko ļoti ļoti negribu. atgriešanos pagātnē, jebkādas formas. bet tas ir sarežģīti, jo ir gandrīz neiespējami iztēloties un izplānot kaut ko tādu, kas nav tavas pagātnes atspulgs vai apgrieztā versija. dzīvot un paļauties, es zinu, ka tā vajadzētu. bet tas ir tas, ko es nemāku. pārāk maz ticu Dievam un gandrīz nemaz neticu cilvēkiem.

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

21:12 kādā norobežotā - ar skalpeli izgrieztā - manis daļā ieslēgta kvarca lampa un silda, un apžilbina. Un neviens tur nedrīkst ienākt, nē, neviens tur nedrīkst ienākt un vēl kādu labu laiciņu nedrīkstēs. pat ar cieši aizvērtām acīm ne. un pēc nezināma laika sprīža kāds (noteikti pārbijies no iespējami spožās gaismas, pārbijies, ka tā viņu iznīdēs tāpat, kā iznīdē mikrobus un sāpes) ienāks un dziļi ieelpos ozona smaržu. tīru, bezpersonisku ozona smaržu. un šajā telpā nebūs nekādu piederības zīmju, tā būs kā prasmīgi izveidota dekorācija tam, kas ir bijis, bet ne šajā laikā, ne šajā telpā, ne ar mani. // būtu man vismaz četrdesmit, es varētu atļauties piebilst - bet varbūt neviens tur nekad vairs neienāks. tagad tas izklausītos vairāk kā patētiski. tāpēc es gribu, lai man ir vai nu piecpadsmit, vai vismaz četrdesmit, labāk piecdesmit. abi tie ir vecumi, kad cilvēks var atļauties skaļas un Liktenīgas frāzes, un viņam tas piestāv vai vismaz ir attaisnojami :)

(man šķiet, ir tā...)

22:24 ā, starp citu, es taču biju uz Stenlija Džordana koncertu. Kas man kā pilnīgam profānam mūzikā likās ļoti labs, mazliet pārsteidza ar to, ka visu šo laiku es pamanījos nedomāt ne-par-ko, tikai uztvert iespējami vairāk mūzikas. Pieņemu, ka priekš tam viņš arī domāts.

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

22:27 atvainojos par spamu, bet - ir kāda ērta programmiņa, ar kuras palīdzību var saglabāt pilnu websaitu, t.i., tāda, kas automātiski seko linkiem un noseivo atbilstošās lapas? zinu, ka k-kas tamlīdzīgs eksistēja, tikai vairs neatceros, kur un kā :)

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi