|
Oktobris 3., 2003
 | 00:42
i know you tried to rescue me / didn't let anybody in
ir viegli būt laimīgai, un "laimei" dīvainā kārtā (vismaz šoreiz) nav ne mazākā sakara ar k-kādu garīgu attīstību vai iedziļināšanos, vai izprašanu.
laimei ir sakars ar savu sapņu iedzīvināšanu. tekstā.
kas, starpcit, ir visnotaļ interesanti. tas, cik ļoti mani sapņi atšķiras no tā, kā es pati sevi lielākoties uztveru.
lai arī - no otras puses - es taču sevi tajos tik labi atpazīstu.
bet vienalga mulsina mani fakts, ka šai manas būtības daļai ir pilnīgi cits skatījums uz dzīvi un to, kas sievietei ir nepieciešami un būtiski.
// nevienam nekas nepieder. neviens neko nezina. un nerunā.
Mūzika: Nine Inch Nails - And All That Could Have Been-A
|
| 14:57
bļe, hariju poteru lasīt pirms miega laikam labāk nevajag.
šonakt sapnī biju vienlaicīgi septiņi cilvēki, no kuriem trīs dažādu pasugu vampīri - nervozais, neirotiskais un dementors - un divi viņu upuri. jauka sajūta, kad viena tavas personības daļa (nervozā, ja pareizi atminos) uzšķērž otrai vēderu un rakājas pa iekšām.
pievienojos dārgā vīrieša lielajam bļe par bērniem kā kontracepcijas līdzekli. pusratā esot, dzirdēt jautājošu "Tete?..." no mazā gultiņa puses nav tas patīkamākais pasākums. :/
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |