Septembris 5., 2003
| 13:44 - dārgā dienasgrāmata, nujā. vakar satiku Lordu un pavisam pēkšņi - it kā mierīgi runāju par savām mierīgajām nebūšanām, kurām gandrīz vai nebiju pievērsusi uzmanību. iz sērijas "lai jau cilvēki ņemas". iz sērijas "mani jau nekas nespēj satraukt vai aizvainot, vai, diespas, sāpināt". un pēkšņi izrādījās, ka man tas viss ir sāpējis, ka manī ir niknums krājies kā nezinkam. tā, ka melns gar acīm nogāja vienubrīd. un neko, pasēdējām pie Stiksas ( :)) ), parunājām, līdz beidzot es gandrīz vai aizmigu. un vispār - bija jauka diena, pilnīgi ārpus ierastā ritma un satraukumiem. tāds mierīgs "viņš laikam tomēr kļūs par smēķētāju" no Lorda puses - kad bērns pagalmā pacēlis benčiku un taisās jau bāzt mutē. un vispār - dīvaini. apskaidroti kaut kā.
|
| 13:58 malfoy, tev bija taisnība. dikti mīlīgs tekstiņš. ar piebildi, ka ne jau vienreiz mūžā tu stāvi šais krustcelēs, bet daudzkārt. daži no mums pat katru dienu.
|
| 23:46 es meklēju cilvēku, kurš spētu izlauzties cauri manām barjerām. kurš spētu pieņemt mani visu un uzreiz. nevis pa mazam gabaliņam un vienmēr.
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |