Marts 19., 2003

05:41 vai darīt kaut ko, domājot - kas man par to būs, vai pateicība, vai pāridarījums - nav ārkārtīgi bīstami? tu sevi padari atkarīgu no citu cilvēku reakcijas uz savu rīcību, tātad, variantā a, viegli manipulējamu, variantā b, viegli sagraujamu? tas pats attiecas uz pārmērīgu rūpēšanos par savu emocionālo pašsajūtu, savu drošības sajūtu, savu atbilstību abstraktam "labas dzīves" vai "normalitātes" (tas, protams, nav viens un tas pats) standartam. nemaz nerunājot par materiālo nodrošinājumu. pārāk daudz kas mūsos ir atkarīgs no apstākļiem, ko mēs nevaram kontrolēt. reizēm liekas, ka gandrīz viss. ka vienīgais, ko mēs varam - pēc ilgiem un grūtiem treniņiem - kaut cik regulēt, ir mūsu attieksme pret to, kas mēs esam. es gan negribētu apgalvot, ka visam būtu jābūt kontrolējamam. es drīzāk runāju par to, ka ir jābūt kaut kam, kas paliek mierā arī tad, kad cilvēks pats nav mierā. vētras acij. jābūt kaut kam tādam tevī, kas paliek mierā arī tad, kad tu esi pa pusei jau beigts, kas paliek mierā un sarunājas ar Dievu. nolēmu pārmaiņas pēc neatvainoties par to, ka lietoju šo vārdu. Mūzika: Anathema - Panic

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

05:51 - dikti neskaidras idejas ..jā, un vēl es mazliet zabesījos par to, ka lietoju tādus izteicienus kā "iekšējs" un "ārējs". nu, tipa "nevajag satraukties par ārējiem faktoriem" un "nevajag ļaut sevi ietekmēt no ārpuses". ar ko, piemēram, mans kompis ir "ārējāks" kā mana roka? kāda ir būtiskā atšķirība? vienīgi tā, ka kompis ir vieglāk aizstājams. un: ar ko, piemēram, mana roka atšķiras no domas? ar to, ka doma vieglāk aizstājama? ;) mana dzīve == es (acumirklīgais, t.i., reāli eksistējošais) un to - ideālo es, kurš pastāv arī bez visiem kompjiem, rokām un acumirklīgajām domām, es gandrīz nepazīstu. pāris reizes esmu ar viņu runājusi, tas arī viss. // skuka ir eņģelis nerealizējies literāts. eņģelis tāpēc, ka rūpējas, literāts tāpēc, ka saprot literātus, un nerealizējies tāpēc, ka, ja būtu realizējies, nebūtu tik laba ;)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

14:10 izlasīju Zelaznija "Nine princes of Amber" (slaveno "The Amber Chronicles") pirmo grāmatu un nodomāju "es arī tā varētu". ar zināmām iebildēm, protams. zināmas epizodes es diez vai spētu uzrakstīt atbilstoši smuki (piemēram, pāris lappušu garu aprakstu ar to, kā veči kaujas, pareizāk, dur viens otru nost stilā "pirmo nodūra, otro uzdūra, trešo caurdūra" - un to visu gana interesanti un tēlaini, un suģestējoši), bet daudz ko es varētu uzrakstīt smukāk :) un tad, protams, nāca skarbā atklāsme, ka varbūt arī varētu, bet, sorry, neesmu vēl uzrakstījusi neko tādu, ar ko šo tēzi pierādīt. kaut vai pati sev. un honeybee kļuva bēdīga un nikna un ķērās akal klāt pie pirms - uhh.. - gandrīz pirms gada iesākta fantasy darba. atkal uzrakstīšu 3 lpp un pēc tam mēnesi nerakstīšu :( [iekšējā balss Nr.1]: ak - cik - man - ir - grūti - par - ko - man - tāds - slogs - uzlikts. [iekšējā balss Nr.2]: pati vainīga, dumjā radība. nevajadzēja sākt. VISPĀR.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

15:09 skumjas, iemīlēšanās un iedvesma sajūtu ziņā ir tik ārkārtīgi līdzīgas, ka nepadomājot i neatšķirsi... Lins dungoja dziesmu, ko kādreiz bija dziedājusi viņa māte, kādreiz sen – pirms devās tālajā ceļā lejup pa upi uz jūras pusi. Tā bija gara un spēcīga dziesma, dziedama tad, kad zvaigžņotā naktī nav it neviena blakus, varbūt vienīgi bērns, pats nobijies no tumsas, pieglauž spuraino galvu māmiņas sāniem, un māmiņa nedrīkst raudāt, un tāpēc ir jādzied dziesma, kura ir pārpilna prieka – jo priekpilnās notis ir tik līdzīgas bēdu un izmisuma šņukstiem. Mūzika: Einstürzende Neubauten - Seele Brennt

(man šķiet, ir tā...)

20:31 sāpes trāpa abpusēji itin viss ir abpusēji vārdi - vispusgriezīgs zobens klusums - ledusauksta upe es no savām bēdām taisu vieglu līganlaidu plostu un es braukšu - ne pie tevis bet uz bangojošos jūru

(9 teica | man šķiet, ir tā...)

21:49 tā ir labāk? // mazais siltais bēbis man klēpī. un viss, un nekā vairāk. neko vairāk savā pasaulē šovakar negribu ielaist.

(man šķiet, ir tā...)

22:31 - anathema a fine day to exit (teksti) I don't care where you go you won't get away from me black as the night is day filled with no sympathy marching down the hall for a misery I don't care where you go you won't get away from me... ( ... tālāk ... ) Mūzika: Anathema - A Fine Day To Exit

(man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi