Marts 13., 2003

04:10 - Punch-Drunk Love "I have a love in my life. It makes me stronger than anything you can imagine." Punch-Drunk Love Bet IMHO filma nebija tikai par mīlestību. Filma bija par cilvēku, kas pazaudējis pats sevi - iespējams, tādēļ, ka baidījies uzņemties atbildību par savu dzīvi, varbūt tāpēc, ka baidījies jelko uzskatīt par būtisku. Un - meklējot vieglāko, nesāpīgāko veidu, kā dzīvot - patiesībā nevis "dzīvot", bet novilcināt laiku līdz nāves brīdim - viņš meklēja nevis kaut ko, kas viņam pašam būtu vajadzīgs, bet vienkārši jebko, kas varētu būt izdevīgs vai vērtīgs. Nekam nepieķeroties (tāds ačgārns budisma paveids) un vienmēr pazaudējot visu, kas viņam varētu būt svarīgs. Cilvēks - ūdenszāle bez saknēm. Līdz brīdim, kamēr viņa dzīvē parādījās kaut kas tāds, ko viņš negribēja pazaudēt. Savas saknes varbūt. "Mīlestība" nevis kā emocijas, bet kā spēka plūsma. ( saruna čatā par tēmu )

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

08:50 - greizsirdība... ;) nupat konstatēju, ka laikam toč esmu bijusi patiesa, sakot, ka greizsirdība man ir svešas jūtas :) vai vismaz normālos apstākļos svešas. konstatācijas iemesls: domāju par cilvēku, uz kuru man teorētiski tā kā būtu jābūt greizsirdīgai (vai kā nu pareizi sintaktiski jāsaka) un pie tam greizsirdības iemesls ir salīdzinoši svaigs... un, bitīt matos, vismaz 10 minūtes lauzu galvu - tip atceros, ka kaut kas special ar šo cilvēku saistījās, bet absolūti neatceros, kas :) no kā atliek tikai secināt, ka šobrīd vismaz ar manu psihi viss ir kārtībā. (ar atmiņu gan laikam nē, bet tā ir sīka vienība... :D) // paldies suic par cm :) // gulēēēt... Mūzika: Deine Lakaien - Dark Star

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

21:46 - gailītis vai vistiņa? akdies, kāda bauda lasīt patiešām labus, ar personisku attieksmi rakstītus zinātniskus pētījumus! salīdzinājumā ar to jebkuras gaiļu cīņas neirotisku jauniešu vidū zaudē i savu spožumu, i intrigu (ja pēdējā šajos stipri iepriekšparedzamajos tekstos un daudzkārt atstrādātajos pa'ņēmienos maz pastāv). salīdzinu abus šos pasākumus tāpēc, ka neirotiskie jaunieši savas gaiļu cīņas bieži vien uzskata par "intelektuālām".

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

22:04 - waxing&waning visam, kas ir dzīvs (lasi: mainīgs) - vai tas būtu cilvēks, vai attiecības, vai valoda, vai organizācija, vai vēl kas - ir savs attīstības cikls, kurš atkārtojas ar pārsteidzošu regularitāti :) un vienā punktā, protams, neizbēgami liekas, ka nu viss ir beikc un pagalam. un citā punktā akal liekas, ka visu ir iespējams sākt no jauna un tā, kā ir labāk un pareizāk. bet ar intuīciju apveltītam cilvēkam visbaisākais laikam ir posms tieši pirms zemākā punkta, kad prāts cenšas pārliecināt, ka viss taču ir kārtībā un nav par ko satraukties - un patiešām, atrast pārliecinošus argumentus tam, ka kaut kas nav kārtībā, ir praktiski neiespējami - bet sirds (vai kā nu mēs to sauksim) kliedz pavisam ko citu. un tu baidies pateikt to skaļi, jo jūti - citi to nesapratīs un noliegs. noliegs, jo paši dziļi sirdī jūt to pašu. un negrib to zināt.

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi