Februāris 19., 2003

12:06 - Insight      Well, I took him up. God had given him to me in my old age, and now for reasons of his own he wanted him back—perhaps in a perverse way to restore his own humanity or to recreate himself bit by bit in man’s image. I have always speculated on such things. Sometimes when someone asks me my profession, I simply answer, “Speculator”. It’s in my blood, my genes—I’ve always pitched my tent where things change hands more than hands change things.           Yes, God didn’t forget me nor leave me alone in my small plot of the universe to follow my own course, wander where I will. Yet, I’m convinced he does get sick and ignores me now and then, but then I pay even more attention to him and so our relationship stays rather even-steven. I had other children, bastards outside of the law, and might have given one of them to God, but he had his eye on my wife’s son. So be it, I thought. My son carried his own fuel up the mountain. Better to make the sacrifice off in some obscure place so as not to anger or turn my neighbors and family against me. The ways of God are unknowable, but surely in the long run they would be to my benefit. Otherwise, why speak to me through a heavenly host, why bother. Surely not to torment me as he would later with Job. Unless we are all prefixtures and postfaces of each other, repeatedly back and forth in time. (read the whole thing here) autors: Kerry Shawn Keys, cilvēks, kam es jau sen sen tiku apsolījusi uztaisīt webu :)

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

12:56 - pārdomas par cilvēka dabu ;) šķiet, jebkurā jomā, kur vien kaut kas tamlīdzīgs ir iedomājams, pastāv sava "mafija", kas par kaut kādiem nopelniem (piemēram, objektīvi ilgāku darba periodu, lielāku pieredzi, atbilstošāku domāšanu, pareizajiem sakariem, whatever) ir izpelnījusies nerakstīti, bet vispāratzīti augstāku statusu. un tie tad nu arī pēc saviem subjektīvajiem kritērijiem paceļ vai nogremdē jebkurus jaunpienācējus; šie "subjektīvie kritēriji" var būt jebkādi - gan kvalitativi, gan kvantitatīvi, gan no garastāvokļa, gan seksuālās orientācijas atkarīgi. reizēm nogremdē tos, no kuriem potenciāli var izveidoties nopietns sāncensis. reizēm nogremdē tos, kurus vienkārši nepazīst. whatever. katrā ziņā "mafijas" lēmumus par vienmēr objektīviem saukt nekādi nevar, tāpēc arguments par "evolūcijas teoriju" un "sugas attīstību" ir kaķim zem astes. secinājumi? "stiprākie izdzīvo?" - jā, pēc šī modeļa izdzīvo tie, kam bieza āda, stipri elkoņi un gara bārda. bet vai tas ir tas, kas mums akurāt vajadzīgs? lai izdzīvo tie, kam po par citu viedokli un visas sfēras attīstību? "labākais izdzīvos"? - sorry, bet kurš ir tik gudrs, lai noteiktu, vai Gundega Repše ir "labāka" par Martu Pujātu? un pēc kādiem kritērijiem, lūgtum? "konkurences cīņa?" - jā, ok, konkurences cīņa tajos lauciņos, kur ir ko dalīt. bet konkurences cīņu literātu vidū, piemēram, es absolūti nesaprotu, jo vismaz LV uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie literāti kas ar savu literātismu pelna naudu. vai kādas citas materiālas vērtības. tad kāpēc plēsties un nīdēt savus brāļus, ja, ibio, tāpat nevienam nekāds taustāms labums no tā neatlec? kuram paliek labāk no tā, ka blakus nav cita cilvēka, kurš arī labprāt padzīvotos attiecīgajā sfērā? bez tam - konkurences cīņa uz dzīvību un nāvi, nevis cenšoties būt labākam kā konkurentam, bet cenšoties konkurentu nobeigt un vēl paspārdīt, NAV tas, ko labie onkuļi šajā terminā sākotnēji gribēja ielikt (un kam konkurences cīņa vispār ir vajadzīga.) un nestāstiet man par eliti un to, ka tas viss pasākums nodrošina kādu mistisku "kvalitātes zīmogu". šis "elitārums" ir pazīstams arī ar vārdu "snobiskums" un "kvalitātes zīmogs" ir pazīstams ar vārdu "stagnācija". un dažu labu ideja par to, ka savstarpēja konkurence divu līdzīga profila un vienāda informācijas nesēja mēdiju vidū ir nepieļaujams un nīdējams pasākums, ir vispār ārpus manas saprašanas. piemēram, kāpēc gan mums nedrīkstētu būt divi iknedēļas literārie izdevumi? (citus piemērus piemeklējiet paši gan interneta vidē, gan citur.) un, ja nu kādam kaut kas nepieleca, tad ļoti labi, ka nepieleca. acīmredzot jūsu mazajā pasaulītē šitāds bezpreģels vēl nau ielauzies. cerēsim, ka arī neielauzīsies. un pamēģiniet tikai kāds te pīkstēt iz sērijas "redz, honeybee te par mani raksta, bet baigi nepareizi raksta, es jums neesmu nekāda mafija, es esmu labais krusttētiņš". ibio.

(11 teica | man šķiet, ir tā...)

16:41 aiz tava augstā loga kā makšķerēdams pīles saulē zeltīta matu sproga un mani reiz mīlēs kad es būšu par visiem skumjāx zālēs nedziedināms ar steigu aklāx un remdenāx šķīstāx un dumjāx un bez bažām gaidīšu beigu Juris Kunnoss/Juris Benedikts Lox

(man šķiet, ir tā...)

16:55 - manā dzimšanas gadā rakstīts dzejolis :) Kādēļ saka - lietus raud? Ne jau vienmēr                dažreiz rumulē           dažreiz nomazgā dienas plēves                šodien raud           tāds šodien cilvēku atsaukts                vai manis atsaukts? Kad esmu priecīga kad laimīga atveru lietussargu Bēdīgai bez lietussarga gribas iet lietū                ašas                asaras           līst pāri vaigiem           paliek dažas lūpu vidiņā      lietū nekautrējoties uz ielas var raudāt Ieeju dzīvoklī galīgi izmirkusi iespiežu seju dvielī           jūtos kā mierīgs ezers      kura dziļumā pumpuraini ūdensrožu kāti                domāju           vai tu pašreiz arī ej lietū? 1981 teejai un dažiem citiem - Montas Kromas dzejoļi. Ne no tā labākā krājuma, bet tas bija tas, kas bija pa rokai :)

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi