Februāris 5., 2003
| 00:55 un-kad-es-vienreiz-sapratīšu-ka-hiperjūtīgums-pret-ārējiem-apstākļiem-ir-visnotaļ-muļķīga-īpašība-jo-ārējie-apstākļi-nebūt-nav-hiperjūtīgi-pret-tevi (patiesībā lielākajai daļai cilvēku ir vienalga, ko tu dari, un pat ja nav vienalga, tad šī nevienaldzība reti kad būs tikpat intensīva kā tava ieinteresētība);
un vispār, kas tā par muļķīgu ilūziju, ka es JELKO daru "citu" dēļ. visu, ko es daru, es daru tikai un vienīgi sevis dēļ.
vismaz līdz brīdim, kad tas, ko es daru, kļūst par Būtisku Ārējo Apstākli citiem. un tad man atkal jāsaka - tas, ka citi ļauži ir hiperjūtīgi pret saviem ārējiem apstākļiem, kas nav hiperjūtīgi attiecībā pret viņiem, nudien nav mana problēma, jo es tak esmu ne-hiperjūtīgais Ārējais Apstāklis :)
un-beidz-man-piesieties-mana-iekšējā-balss, gribu-un-taisnojos-citu-priekšā :) man nevienam nav jāatskaitās, vai es atskaitos vai nē :)
(viena no manām iekšējām balsīm, ja ne abas, ir pilnīgi tizls radījums ;) kompromitē manu labo slavu un sakarīgās sievietes godu vienā laidā :))
|
| 04:52 - gigi Roses are red, Violets are blue. I'm schizophrenic, And so am I
- - -
Roses are red, Violets are blue, This link was found by user smejmoon
|
| 05:04 man ļoti patīk cilvēki. jo īpaši man patīk cilvēki, kam gribas pieskarties (un neko vairāk; ja man vajadzētu ar viņiem runāt, es nezinātu, ko teikt. jau tagad nezinu)
// pēdējā laikā bieži raudu. vai tam ir objektīvi vai subjektīvi iemesli, nezinu. Mūzika: Leonard Cohen - Boogie Street
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |