Janvāris 5., 2003

09:05 - ašpat cilvēcīgi... ja nu kādam liekas, ka es ir kaukāc nenormāls monstrs, kas domā tikai par literatūru un savas karmas uzlabošanu, tad lūk jums sekojoša informācija: visu nakti spēlēju Disciples II. misiju izgāju. priekš pirmās reizes normāli. reizēm ir tik pretīgs un kretīnisks fakc, ka tevis paša uzskati par sevi traucē tev darīt to, ko tu patiesi gribi darīt. man ta vēl nekas, bet tiem, kas uzskata sevi par Nežēlīgiem Ciniķiem / Depresīvām Būtnēm / Pēdējiem Kretīniem (visas darbojošās personas izdomātas, sakritība ar reāliem jūzeriem ir jūsu iztēles auglis ;)), tiem gan ir grūtāk droši vien... un vispār, jo stabilāks imidžs, jo grūtāk. un ne jau virtuālajā pasaulē vien mēs intensīvi veidojam savu tēlu, kas bieži vien ir melīgs. reālajā arī un patiesībā vēl vairāk. bl, tas saucas - gribēju ierakstīt primitīvu un nefilosofisku postu...

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

21:14 baigi baigi šausmīga pašsajūta - sirc kāpj pa muti laukā un texti kļūdaini drukājas (kas ar mani reti notiekas). hmm. pēc idejas tai vajadzētu būt piedraņķētai karmai, jo citu objektīvu iemeslu nav (da i, ja nu mēs to lietu nopietni uztveram, tad citu iemeslu nemaz nevar būt), un es pat nojaušu, ar ko varu būt šito pasākumu piedraņķējusi. būtu jāatvainojas 1nam cilvēkam, uz kuru es nesen turēju ļaunu prātu būtībā ne par ko, ja tā padomā - par sava viedokļa izteikšanu, un tikai. piedod, ja tu šito lasi. nujā, un ir vēl 2 cilvēciņi, uz kuriem es sabozos par to pašu. muļķīgi. es tā centīšos vairs nedarīt :) vēl jo vairāk tāpēc, ka es apvainojos tikai uz cilvēkiem, ko ļoti cienu un novērtēju, un, ja jau es jūs cienu un novērtēju, tad kāpēc apvainoties? // paldies, nu jau ir labi :)

(man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi