Oktobris 22., 2003
honeybee | 15:32 šonedēļ miega režīms ir smuki sadalīts divās daļās. t.i., naktī ap trijiem aizmiegu, septiņos ceļos un vedu bērnu uz masāžu, desmitos iegāžos gultā un aizmiegu, izguļos (zinu, ka guļu pārāk daudz) un līksmi ceļos kaut kur ap šo laiku. rezultātā viena diena tiek uztverta kā divas, t.i., pamostoties trijos dienā, es nodomāju "baigi labi šorīt jūtos, kā par brīnumu varu pamosties un spiediens arī normāls", un pēc tam vismaz trīs reizes atvairu vainas apziņu par to, ka "šodien taču vajadzēja vest bērnu uz masāžām, un es, neapzinīgā māte, to neizdarīju".
vakar(? jā, laikam patiešām vakar) bērns mani sasmīdināja: kārtējo reizi ierāpies gultā un pielīdis pie plauktiņa, kur līst nedrīkst, kaut ko baksta ar pirkstiņu. es viņu apsaucu. šis reaģē, fiksi fiksi parāpojot atpakaļ un iespiežot seju spilvenos, un nevelkot ārā. i pats smaida. droši vien domā - ja es mammu neredzu, tad mamma mani arī neredz.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |