|
Oktobris 21., 2003
 | 03:33
sēdēju uz balkona un domāju par to, ka varbūt es mainos. varbūt man vajag mainīties. izaugt... mazākai. mainīt draugu loku vai vismaz attieksmi pret viņiem.
vai arī tas notiek dabiski un pats no sevis, un es tur neko nevaru darīt.
domāju par to, ka man pietiek ar mazumiņu nejaušas mīlestības, and i can go for miles.
un redzēju zvaigzni krītam, nepaspēju neko vēlēties (bet varbūt es kaut ko jau vēlējos tobrīd)
ārā divi tipi sarunājās krieviski, ar visiem pojebal un tamlīdzigu liriku. un skanēja klusa, skaista mūzika. ārā, pagalmā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
