Oktobris 14., 2003
| 16:01 neapšaubāmi katolicismam kā reliģiskam strāvojumam ir lielāka jēga nekā luterānismam. pēdējais man agrāk patika labāk - bet tā jau tāda sociāla padarīšana vairāk nekā reliģija. nu, cilvēks nav spiests (un nejūtas spiests) kaut ko izprast vai tamlīdz. pietiek ar ticību Dieva esamībai un elementāru baušļu ievērošanu (vai cenšanos to darīt). bet tas, ka katoļticība man patīk labāk, nenozīmē, ka es gribētu tai pievērsties. vēl joprojām velk uz Austrumiem. ar visu manu iedzimti-rietumniecisko domāšanu. tieši tāpēc. jo jēga ir tieši šo dažādo dzīves skatījumu apvienošanā. būtu es dzimusi Japānā, droši vien kļūtu par pareizticīgo :)))
|
Comments:
pagājušajā piektdienā kādas stundas 3 centos apskaidrot savai katoliski orientētai draudzenei par skatījumu apvienošanu - kopsakaru starp kristietību, hinduismu, budismu utt. škiet, izdevās:) ar visu manu izteikto nepatiku skaidrot da jebko un da jebkam, bet šoreiz tomēr šķita vērts (tas gan tā, mūsu attiecību kontekstā - viņa man kā bērns, vai:) klau, ko raksta Votss par tiem kristietības mītiem? (Tu nesen minēji, ka jauna grāmata ienākusies..) varbūt tur kas tāds, kas viņai kopainu skaidrāku darītu... p.s. ceru, šonedēļ izdosies sakopēt visu un tad došu ziņu:)
es pagaidām tikai pie ievada esmu... bet nu, cik saprotu, kristietību viņš skata kā mitoloģiju, velk paralēles es citām mitoloģijām. katolim, kas cītīgi piestaigā uz baznīcu un iedziļinās i bībelē, i dievkalpojumos, varētu būt interesanti. bet es viņu ilgi lasīšu ;)
tak lasi, lasi:)) klau, grāmata angliski, ja? kur dabūji?:)
nea, krieviski. Dabūju Polaris grāmatnīcā centrālās stacijas kompleksā, bet varbūt arī citās Polaris grāmatnīcās iraid. Vai Russkaja kņiga grāmatnīcās.
skaidra bilde:) būs jāiepērk un jāpastudē (ehhh, starp aizsāktām vismaz 10 grāmatām... nekādi nevaru sakoncentrēties uz vienu..
a tu man k-kad to votsu par daoismu iedosi, labi? ideāli jau būtu, ja nokopētu, bet... kā sanāks, tā sanāks...
aaaaaaaa... kopēt grāmatu pa lappusei..oj, tur man pacietības nepietiks:) es iedošu palasīties - pati gan neesmu lasījusi, tak zinu, ka tuvākajos mēnešos diez vai tam ķeršos klāt
From: | teeja |
Date: | 15. Oktobris 2003 - 01:39 |
---|
| | | (Link) |
|
kaapeec? (es domaaju par to katolismu...)
katolisms uzskata ka bazniica ir vaarti uz debesiim un bez ieshanas bazniicaa nav nekaadas kristietiibas. katolisms uzskata ka priesteri ir ljoti iipashi un Dieva izredzeeti viiri ar tiesiibaam atlaist greekus un uzlikt dariit darbinjus par greeku izpirkshanu, kaa arii ar speejaam paarburt maizi un viinu par miesu un asiniim. katolisms pacelj Dieva liimenii Jaunavu Mariju, par kuru Biibelee nav ne vaarda, kur nu veel sveetais antons, juris un citi koleegji.
protestantisms saak no otra gala, vispirms ir tiira substance, attieciibas starp cilveeku& Dievu,Kristu, peec tam, ja gribas un taa labi patiikas, var iet bazniicaa, piekopt rituaalus, suudzeet greekus maaciitaajam un lasiit un priecaaties par sveeto cilveeku dziiveem. un taa man liekas pareiza seciiba, nevis taa pirmaa, kur att. ar Dievu iespeejamas tikai caur visiem pesteljiem.
nu par to jau es runāju reliģija taču nav ne filosofiska pārliecība, ne pasaules uzskats, ne ētika, ne attiecības starp kaut ko un vēl kaut ko (kas ir labas un pareizas lietas pašas par sevi, bet: nafig saukt to par reliģisku pārliecību?). reliģija ir pirmām kārtām Ticība ar lielo burtu, Pasaules Kārtība (t.i., skaidrs priekšstats par sakrālo), rituāls, ticība brīnumam un tamlīdz. nu, visi tie pesteļi :) luterānismā es varu ticēt Dievam un pildīt viņa baušļus gluži vienkārši tāpēc, ka tas ir loģiski pieņemams - tāpat, kā es ar loģiku pieņemu fizikas likumus un necenšos tīši tos pārkāpt. ticēt Dievam kā "substancei"? abet mierīgi. tā ir pati vienkāršākā Dieva ideja, ko es varu iedomāties. un beigu galā sanāk tā, ka es, blēņojoties ar visām reliģijām pēc kārtas, neesmu nevienā brīdī izgājusi ārpus luterānisma koncepcijas "baušļi + attiecības ar Dievu". bet tas, ko es gribu no reliģijas, ir nevis šīs elementārās lietas, bet dialogs ar zemapziņu, simbolika. sakrālais laiks, sakrālā telpa kā būtiskākās pasaules sastāvdaļas, nevis dažas dienas gadā / daži baznīcas apmeklējumi mūžā. luterānisms ir OK as far as it goes, bet man ir nepieciešams kaut kas vairāk. un katolicisms neapšaubāmi to piedāvā, tikai es nedomāju, ka spēšu/vēlēšos to pieņemt.
| From: | ieva |
Date: | 15. Oktobris 2003 - 16:08 |
---|
| | | (Link) |
|
kaut kā pēdējā laikā arī domāju par luterānismu un katolicismu, un (es gan vēsturi nepārzinu labi, tāpēc varbūt doma ir galīgi kreisa) sāku domāt, vai tik lielā merā luterānisma maigā attieksme pret to visu ticības rituālo pusi nebija vienīgais veids, kā šij reliģijai izdzīvot, proti, man liekas, ka lut. radās tanī laikā, kad katolicisms bija kļuvis diezgan negodīgs (atlaida grēkus par samaksu u.tml.) un tātad to visu loriņu atmešana netraucēja idejas tālākpastāvēšanai un cilvēkiem caur to būtībā bija jāatgriežas pie sapratnes, ka reliģija nav jāuztver tik burtiski un paranoiski kā viņiem to bija iedvesuši alkatīgie katoļu baznīcas vīri, kuriem ļautiņu paniskas bailes no Dieva soda bija īsti pa prātam. Nu lūk, tādā veidā spriedze tika sadalīta un situācija laika gaitā katoļu bazn. atkal normalizējās un patiešās vērtības tika reanimētas, bazn. bija atkal gatava pildīt savas funkcijas, bet nu jau arī lut. bazn. bija kļuvusi par diezgan stabilu veidojumu un negrasījās izzust; nu ko, tā radās šāda divu bazn. sistēma. Katrā ziņā es luterticību redzu vairāk kā tādu noteiktā laika posmā nepieciešamības dēļ radušos alternatīvu, apvedceļu patiesas bazn. beigām, jo luterāņi manuprāt atmeta visu lieko, lai sagalabātu patieso, bet tagad šī iemesla dēļ viņiem pietrūkst ciešāku vadlīniju. nu kaut kā tā:)
par garu koments, pati neatceros kas tur ir:)
jā, kaut kā tā tas varētu būt noticies gan. bet luterticība ir briesmīgi ērta tādiem puspagāniskiem radījumiem. nu, kā latvieši piemēram. vai vispār neticīgiem radījumiem, kas grib laulāties baznīcā, nokristīt bērnu vai tamlīdz. vārdu sakot, tagad katoļiem vajadzētu taisīt luterāņu baznīcas reformu ;D |
|
|