Oktobris 14., 2003
| 00:23 jā, un vēl es šodien izdomāju, ka gribu uzrakstīt tip monogrāfiju. vai vismaz garu un daudzaptverošu tekstu par esamības nerealitātes apziņu dažādās kultūrās. tāpēc, ka lasu Eliadi. tāpēc, ka Eliade raksta par to, ka (ja es pareizi saprotu/atceros) pirmatnējam cilvēkam profānais laiks buja ne-reāls, ne-būtisks, nejaušs. atšķirībā no sakrālā laika (svētkiem/rituāliem/hvz kā vēl), kurš bija īsts un pareizs, mūžīgs un ciklisks. no kā izriet elementārs secinājums: mūsdienu cilvēkam, kurš sakrālo laiku samazinājis līdz minimumam (Ziemassvētki ir kļuvuši par atlaižu svētkiem, Jāņi - par dzertiņu un tamlīdz), līdz ar to ir zaudējis savas esamības realitātes un nepieciešamības izjūtu. zaudējis ticību, ka tas, kas notiek, varētu nebūt nejaušs. nav brīnums, ka šādā situācijā rodas sajūta, ka esamība nav reāla un zūd pati elementārākā ticība sev. un ir izmisīgi jāpierāda sava esamība ar tādiem paziņojumiem kā cogito, ergo sum.
|
Comments:
nu ja tas ir domāts subjektīvais (sakrālais) un objektīvais (profānais) laiks, tad par tiem ir daudzi rakstījuši... un pie samērā interesantām atziņām nonākuši...
nu, Eliade laimīgā kārtā par sakrālo laiku sauc to laiku, kas tiek veltīts pasaules kārtības atjaunošanai caur rituāliem un tamlīdz. tbš, sakrāls=dievišķs. un profāns=laicīgs. bet būtu forši, ja tu pateiktu k-ko konkrētāk par šiem pētījumiem :))
anyway. doma jau bija tieši par to sajūtu, ka esamība NAV reāla, nu, tāds matriksa variants ;) man bija diezgan liels pārsteigums fakts, ka kaut kādā mērā šī sajūta ir pastāvējusi vienmēr (pareizāk, biju pārsteigta tad, kad to sapratu).
nu ideja ir tāda, ka mūsdienās subjektīvais (sakrālais) ir zaudējis savu nozīmi... mūsdienu racionālais cilvēks ir atteicies no visa subjektīvā, sakrālā, nemateriālā, ēteriskā, par labu objektīvajam ar mērinstrumentiem izmēramā... un šādā veidā viņš ir atteicies no nemirstības, kura nav iespējama objektīvajā (profānajā) laikā.... cilvēks var nodzīvot savus 60 gadus, bet ja viņš dzīvo sakrālajā, jeb subjektīvajā laikā, viņš var nodzīvot daudz vairāk... un ar subjektīvā laika palīdzību var arī pārvarēt objektīvā laika robežas.... un nodzīvot 200 un 300 gadus... diemžēl mūsdienu cilvēks to neprot... bet ja arī prastu, jēgas viņam no tā nebūtu... mūsu sabiedrība ir tā veidota, ka mēs nevaram atļauties dzīvot sev... mēs esam tikai maza mehānisma daļiņa un mums ir jāpakļaujas kopējam mehānismam... un mūsdienu mehānismā subjektīvajam laikam nav vietas...
āāāāā nu skaic :) bet nu patiesībā jau. hm. nav tik traki. laiks anyway ir pietiekami neizmērāms un nestabils, tā "objektivitāte" ir tikai ilūzija. un nāve arī ir ilūzija :) atšķirība ir tikai tajā, kāda veida ilūzijas cilvēks izvēlas.
btw, tu nezini, kur var dabūt pilnu baznīcas kalendāru? ir taču tādas lietas, ne?
ehh, jāpajautā vecmammai, bet tas būs katoļu...
nu es arī nedomāju, ka luterāņiem kaut kas tāds maz būtu ;P
hmm, ok, kad būšu pie viņas, pajautāšu...
bet vispār jau man liekas, ka k-ko tādu ir iespējams arī iegādāties... protams, tāda triviālāka versija jau būtu, bet elementāras svinamās dienas un tamlīdzīgas izvirtības?
un kur var atrast svēto dzīvesgājumus?
// ja jau reiz mēs interesējamies par kristietību ;P
ehh, es nezinu kā Rīgā ir ar katoļu baznīcām, tb, vai tajās tirgo literatūru... teiksim, Rēzeknes katedrālē ir kiosks, kur var iegādāties šāda veida literatūru... varētu vēl apskatīties kādās garīgās literatūras grāmatnīcās, bet man pagaidām neviena īpaši prātā nenāk...
nu bet taču M.Pils ielā ir veikaliņš
ahh, Mazās Pils iela :)))
Penguin's Dictionary of Saints
tur, saprotams, ir arī, kurā dienā kuru svēto godina
gribēju uzrakstīt monogrāfiju par laiku... tikai laika nav... :)
taa tas ir. par laiku domaaju visu laiku:)
man pat ir baigaa laika teorija, kuru man patiik visu laiku papildinaat. tas gan vairaak smadzenju izklaideeshanai.
vispaar viduslaiku saakumaa tikai bazniicas laikam bija kkaada noziime. laiciigais laiks bija sameetaa bezjeedziigs. visi tikai gaidiija pasaules galu. tomeer pasaule saaka materializeeties, un bazniicas laiks pamazaam izzuda no cilveeku apzinjas. nu jau laiku stipri iespaido minimaalisms, un tas ir kljuvis par materiaalu, kas ir peerkams un paardodams.
naakotnee - kaa izmainiisimies mees, taa mums liidzi izmainiisies laiks.
arii tajaa idiotismaa, ko pashlaik rakstu galvenaa doma ir tas, ka laiks izspeelee ljaunu joku un sadala zemi divaas paraleelaas pasaulees, kuraas izredzeets cilveeks spees panaakt to ko grib neatkariigi no visa.
:) palasies Mirču Eliadi arī, "Sakrālo un profāno". Būs materiāls :) |
|
|