Janvāris 22., 2003
| 13:29 - veselīgs dzīvesveids: viena tējkarote mežrozīšu sīrupa... atmiņas no bērnības, tāda kā dzelzs garša mutē... garšīgi, garšīgi, garšīgi.
bet vispār - jebkurš pārtikas tirgotājs varētu nopelnīt vājprāta naudu, tirgojot To Pašu Vaniļas Saldējumu No Tām Pašām Glāzītēm, kuru es atceros no bērnības... To Pašu Mežrozīšu Sīrupu... To Pašu Halvu (tagad man halva negaršo, bet tā bija nenormāli garšīga)... un vēl, un vēl...
|
Comments:
From: | (Anonymous) |
Date: | 22. Janvāris 2003 - 13:42 |
---|
| | nu nezinu | (Link) |
|
Ar taadu lietu lielu pikji nenopelniisi. Protams, cilveekiem ar lietu ir pozitiivas atminhas, nostalgija, bet vai vinhi buus gatavi par to maksaat. Vajpraata nauda nav no saldeejuma ieguustama.
| From: | honeybee |
Date: | 22. Janvāris 2003 - 13:45 |
---|
| | Re: nu nezinu | (Link) |
|
aj, nu runa galu galā nav par naudu :) tā bija vairāk tāda bredberijiska ideja :)
Bredberijiska vai citāda, bet mēs arī šovasar vienā bariņā apcerējām veco labo plombīra (vai dažiem labāk šokolādes) saldējumu - sveramo, papīra turziņās un ar kociņu. Nu nav tāda tagad :( Bet laikam jau arī nevar būt... Bet Tu, honeybee, taču esi jauna. Vai tad Tu arī paguvi tā kārtīgi izbaudīt saldējumu papīra turziņās?
| From: | honeybee |
Date: | 22. Janvāris 2003 - 14:04 |
---|
| | Re: es par! | (Link) |
|
mums bija saldējums vafeļu glāzītēs, kuru varēja iegādāt par kādām 25 kapeikām - tas, mīkstais, ko ar speciālu aparātu iepildīja tajā glāzītē... kopš tā laika neko tamlīdzīgu neesmu ēdusi un reizēm man liekas, ka es to būdu (tādā kā pārvadājamā cirka teltī to saldējumu pārdeva) esmu tikai nosapņojusi...
| From: | xoox |
Date: | 22. Janvāris 2003 - 19:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Starp citu, nav nemaz tik slikta biznesa ideja. Tas cilvēks, kas izdomāja nosaukt savus cīsiņus par 'Padomju cīsiņiem', domāju, pelna diezgan smuku naudu. |
|
|
|
Sviesta Ciba |