Septembris 7., 2003
| 13:07 un, starp citu, vienkārši riebj man tas, ka ļautiņi, kas nav lasījuši to, ko es rakstu - jau nu vienīgi pirms septiņiem gadiem - sauc mani par "rakstnieci" un uzskata par k-kādu "publisku personību", un uzstāda prasības, kādas nekad neuzstādītu paši sev, tikai tāpēc, ka, lūk, es skaitoties rakstniece. galu galā es vispār zinu tikai mazu saujiņu cilvēku, kas būtu kaut cik mani lasījuši. k-kādam tizlam grafomānam taču šādas prasības netiktu uzstādītas? tip tizls autors ar debīlu dzīves skatījumu, ko nu no tāda var sagaidīt?
atvainojiet par izvirdumu, un nedod dies, ka šito te uztvertu jūtīgi tie, kas ir mani lasījuši.
|
Comments:
From: | jerrym |
Date: | 7. Septembris 2003 - 14:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Es tevi esmu lasījis, kasījis, nāsīs no tevis gaisu vilcis un dejojis :)
| From: | elina |
Date: | 7. Septembris 2003 - 15:29 |
---|
| | | (Link) |
|
es kaut kad sen, sen lasīju un tad man nepatika. tagad gan ir labi. nezinu,kas ir izaudzis.
neesmu gan pilnībā pārliecināts, bet pieņemu, ka esmu Tevi lasījis...
| From: | maska |
Date: | 7. Septembris 2003 - 19:43 |
---|
| | | (Link) |
|
Hmmm... a kā tu zini ka tavs skatījums ir kas īpašs pretstatā debilajam? Es piem. par sevi neko nezinu - kas zin var būt mani ir nepieciešams steidzami hospitalizēt psihiatrijas nodaļā? Otra lieta, kas gan ir cilvēks, kas nonācis literatūras vēsturē. Man domāt, ka ne jau sētnieks vai mikrobiologs... Bet tas nu tā... dalīšanās iespaidos par literatūras kā disciplīnas spēles noteikumiem. Par atlikušo spried nu pati. Turklāt, kam vajadzīga tāda pieticība ("ka tu neesi rakstniece"), ja vēl dažas dienas atpakaļ izsludināji literāros kursus, būtībā recenzē darbus un uzstājies ar lasījumiem. Nedomāju, ka tā būtu būšana nu teiksim tēlniecības vai kulinārijas apritē...
tas, ka cilveeks ir nonaacis k-kaadaa apritee, nebuut nenoziimee, ka vinjsh ir akuraat Rakstnieks vai - veel jo mazaak - ka raksta Labi. Un jebkursh no maniem kursantiem, jebkursh no maniem lasiitaajiem ir tiesiigs no manis prasiit, lai es esmu izcila (cits jautaajums, vai tas buutu veseliigi ;)), shajaa gadiijumaa runa ir par ljautinjiem, kas nelasa, netaisaas lasiit, dziivo savos stereotipos & tajaa, ko ir dzirdeejushi par mani un izdara k-kaadus fakin secinaajumus.
un taa "aprite", par ko tu runaa, ir bullshic. taas sakars ar to, kas es esmu un to, ko es daru ir tikai ieksh tam, ka sakriit laiks & telpa. fiziskaa noziimee.
par to, ka atrashanaas apritee nenoziimee, ka cilv. ir rakstnieks, pilniibaa piekriitu. par to, ka tai ir sakars tikai irksh tam, ka sakriit visaadi metafiziski termini, nepiekriitu, jo ar taadu sentenci vareetu atbildeet uz jebkuru gariiga rakstura jautaajumu. domaju, ka tev ir t.s. "noriksteniskais komplekss" - no vienas puses kaut kaada Literaaraa misijas apzinja (taatad ambiicijas) (kaa Maarai Zaaliitei), no otras - nezeeliigi personiska rakstura kompleksi. neko gan daudz nerubiiju no psihoanaliizes, bet, cik tevi paziistu un esmu lasiijis, taads secinaajums rodas gribot negribot. Un tas viss kopaa arii rada tavu teelu un daljeeji arii radoshaas aktivitaates. Protams, tev nenoliedzami ir lit.talants. bet es neteiktu, ka tas buutu liels. driizaak izkopts.
From: | (Anonymous) |
Date: | 9. Septembris 2003 - 01:09 |
---|
| | | (Link) |
|
... lai nu kursh par komplexiem...:/
durak/dura (jau peec tam atvainojos par izteicienu) - vai tad tev jau pamatskolaa neiemaaciija, ka kritizeejot kaut kaadu procesu vai objektu, tas nav jaasaliidzina ar sevi. kritikis ir pirmaam kaartaam VEEROTAAJS KURSH IZSAKA RAKSTISKI/VERBAALI SAVAS REFLEKSIJAS PAR KONKREETU JAUTAAJUMU
| From: | maska |
Date: | 8. Septembris 2003 - 12:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Es ar domāju, ka nonākšana k-kādā (taviem vārdiem runājot) apritē, nenozīmē kļūšanu par rakstnieku. Tomēr literatūrvēstures izziņas un pētījumu priekšmets ir pati literatūra. Ir tā fona lietartūra, kas notiek un kas būtībā tiek pieminēta garāmskrejot literatūrvēsturē (tipo - "Lata romāni" utml. shit) un ir literatūras darbi un autori, kas ievākojas iekš literatūras mācību grāmatām un norāda uz to, ka cilvēki, kas vēro procesu, ir pamanījuši tā vai cita autora/darba ja ne gluži izšķirošo nozīmi, tad nu no svara esošo gan uz tā daudzfigūru audekla, ko sauc par literatūru. Tu taču neiesi zemtekstā apgalvot, ka tur - zinošo cilvēku vidū - ir atgadījies kāds konsekvents un principiāls pārpratums? Tavas daiļrades kontekstā jāsaka, ka jautājums nav vis par labi (ak, kāda gan tam ir kvalitātes mēraukla, kritēriji), bet gan par signālu, par attieksmi, par pozu - tas ir modernisma daudznozīmīgums - un lieta grozās ap intonācijām, ap agresiju - fundamentālu "labumu" var pieprasīt no tonalitātē maigākiem darbiem:) Tavu lomu literatūrā izvērtēs pēc gadiem, jo tava atrašanās tajā pati par sevi ir skaļa - traucē fona trokšņi, iztrūkst distances faktors - tad arī pārliks akcentus tavā daiļradē. Taču patlaban tev ir skandalētājas tēls - kas līdzīgs radikālajiem modernistiem, tikai tu centos to salaulāt ar savu klasisko pieredzi. Arī tava pašpastāvība fantāzijas izpausmē un tās unikalitātes demonstrēšana tevi atkal aizved modernisma virzienā. Tu saki, ka aprite ir bullshit... Tad nu paklaudzināsim pie šī dievekļa ar manis piedāvātu veserīti - tu uzstāj, ka tas ir pārpratums, ka laiktelpā ir sakritusi tava fiziskā esamība un tava radošā darbība, tu tos piedāvā skatīt šķirti - taču taipat laikā fundaments, uz kā slejas tava daiļrade, ir tevis pašas dzīve. Man kaut kā tas nelīmējas kopā. Ja nu vienīgi var izlīdzēties atminoties dadaistus, kas sašķaidīja savas skulptūras, lai tikai nenonāktu muzejos un akadēmiskajā mākslas zinātnē. Bet arī šādas izdarības jau vismaz 80 gadus ir pētījumu objekts.
godīgi sakot, izklausās pēc kategorijas neesmu-lasījis-darbus-bet-atļaušos-pamuldēt-par-viņu-kā-rakstnieci. vismaz ja par darbiem sauc to, kas ir rakstīts grūtniecības laikā/pēc bērna piedzimšanas, kad mana attieksme pret daudzām lietām stipri mainījās.
labo mani, ja kļūdos, ar piemēriem no tekstiem.
| From: | maska |
Date: | 9. Septembris 2003 - 10:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Teiksim tā - par cik literatūrai būtībā tu esi pazīstama ar savu pirmo un pagaidām vienīgo grāmatu - tad tajā ievietotās "Definīcijas" aizved provokācijas un pārmetumu par izstumtību virzienā, "Dilonis" pieslienas pie pašiznīcinošā teksta estētikas, un tādi paņēmieni literatūrai kļūst pazīstami tikai 20.gs., resp., modernisma laikmetā, arī "Nesaki - vientuļš, nesaki - sāp" ir tam pašam pieguļošs teksts, lai gan tam jau ir vairāk saistību ar postmodernismu. Nebūtu tik aizņemts, es tev pierādītu to ar citātiem. Nu protams, jāņem ir vērā arī tas, ka modernisma autora individualizācija (luterticības un sekojošo lietu iespaidā) ved savas dzīves tēlošanas virzienā - arī pie tā slēpjoties zem dažādiem varoņiem vai vismaz intonācijām tu piegulsti. Apsolu vēlāk - kad nebūšu pārkrauts ar darbiem - ar citātiem tev pierādīt kā tevi var aplūkot arī tā.
redzi! vismaz maska Tevi lasa :)))
vispār jau es runāju nevis par abstraktu "literatūru", bet par tevi. un vispār jau ŠOBRĪD par mani kā par rakstnieci var spriest pēc maniem - maksimums - pēdējo divu gadu darbiem. jo tā, kā savā grāmatā rakstīju, es tagad nevarētu uzrakstīt.
tāpēc paliksim pie "nemuldēt par to, ko neesi lasījis".
viens no paziistamiem krievu psihologiem - Levi, ja nemaldos cita starpaa ir noraadiijis uz formas "es esmu" biistamiibu, taa baro muusu egoismu - es kljuust visuvarens, kaa alternatiiva tiek piedaavaata forma "manii ir", manii ri taadas un taadas speejas
From: | jerrym |
Date: | 8. Septembris 2003 - 16:07 |
---|
| | | (Link) |
|
Nez. Nekad neesmu mēģinājis kādu no saviem draugiem (lai ko šis vārds nozīmētu) uztvert kā savas profesijas pārstāvi. |
|
|