|
Septembris 5., 2003
 | 13:44 - dārgā dienasgrāmata,
nujā. vakar satiku Lordu un pavisam pēkšņi - it kā mierīgi runāju par savām mierīgajām nebūšanām, kurām gandrīz vai nebiju pievērsusi uzmanību. iz sērijas "lai jau cilvēki ņemas". iz sērijas "mani jau nekas nespēj satraukt vai aizvainot, vai, diespas, sāpināt". un pēkšņi izrādījās, ka man tas viss ir sāpējis, ka manī ir niknums krājies kā nezinkam. tā, ka melns gar acīm nogāja vienubrīd. un neko, pasēdējām pie Stiksas ( :)) ), parunājām, līdz beidzot es gandrīz vai aizmigu. un vispār - bija jauka diena, pilnīgi ārpus ierastā ritma un satraukumiem. tāds mierīgs "viņš laikam tomēr kļūs par smēķētāju" no Lorda puses - kad bērns pagalmā pacēlis benčiku un taisās jau bāzt mutē. un vispār - dīvaini. apskaidroti kaut kā.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
