Tad jau laba nometne, eh?

(Reply to this) (Thread)

Y

(Reply to this) (Parent)

atpakaļceļā redzēju zīmi "degradētas teritorijas" - man liekas, tās ir tādas, kur pie labākās gribas vairs nekad nekas neaugs

(Reply to this) (Thread)

nu bāc, šitā pateikt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nebija domāts kā uzbrauciens, vairāk kā note to self

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, man pietiktu nemēģināt būt visu degradēto teritoriju atkopējam

(Reply to this) (Parent)

tak salauzt vispār varot tikai cietu sirdi (;

(Reply to this) (Thread)

please explain the joke and say how it's funny

(man šķiet, ka šajā frāzē, kur gan es novērtēju metaforu, ir kaut kāda pilnīga huiņa iekšā, ugh)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevar salauzt mīkstas lietas. var salauzt tikai cietu sirdi, tāpēc kāmēr vien tu to nenocietini, to nevar salauzt. bez jokiem (:

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es novērtēju metaforu, kā es to jau augstāk minēju un neesmu gluži TIK stulba, lai nesaprastu, kā tā strādā

however, es esmu bijusi bezgala mīļa un mīkstsirdīga ar daudziem cilvēkiem, un guess what, pēc tam, kad šis cilvēks tev atkārtoti un nevērīgi (un pēc tam jau mērķtiecīgi) nodara pāri, jo "honeybee jau sapratīs un netiesās, varbūt vispār neko neteiks", tad tā sirsniņa top salauzta fucking anyway. Un implikācija, ka "ja tava sirds būtu bijusi VĒL mīkstāka, ja tu būtu vēl ilgāk, vairāk, mīlīgāk sapratusi un akceptējusi, kāds šis cilvēks ir, tad tava sirsniņa nemaz nebūtu salauzta, tā ka pati vainīga un nav ko par citiem cilvēkiem sliktu padomāt" vairs pat nav toksiska, tā ir tīši ļaunprātīga pret visiem tiem cilvēkiem, kas ir audzināti šādā garā un kam varbūt vajadzētu palīdzēt atgūt un nostabilizēt savu pašcieņu.
tikpat labi būtu varējis pateikt "ja tavai sirdij nebūtu mugurkaula, tad to nebūtu varējuši salauzt"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujanuja, visu pareizi saprati. kkādā brīdī nocietini, jo vairs nevar turēt un tad salūzt. tik kāpēc tik ļoti par to jāapvainojas gan nav skaidrs. emocijas ir labi, bet kas par daudz, tas par skādi.

kur tu fakta konstatācijā izraki, ka pati vainīga, nav skaidrs. vēl pasaki, ja tici brīvajai gribai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

priekš cilvēka, kurš plātās ar sirdsgudrībām, tu baigi maz domā par to, kā tavas gudrības izklausās no otras puses.

(Reply to this) (Parent)

un also, for the record (toč ne tev, jo #lolnauvērc, bet ja nu kāds ieskatās komentāros) es zinu, kā izskatās cilvēki ar nocietinātām sirdīm, un zinu, kā viņi izskatās, kad viņiem "salūst sirds", un tas izskatās kā "tas ir kā, visu laiku tu man ļāvi darīt sev pāri un izlikies, ka mani saproti, un tagad pēkšņi pasaki, ka vairs neļausi, pareizāk, pasaki desmito reizi un šoreiz iedomājies, ka es to tagad respektēšu, lai arī pirms tam deviņas reizes nerespektēju? Tas nav godīgi, kāpēc man pēkšņi būtu jādomā par kādu citu, es taču esmu aizņemts ar rūpēšanos par sevi, woshim pisies dirst un also tu esi sūds, pati raudādama nāksi atpakaļ, kad sapratīsi, ka neviens cits tevi nespēs pieņemt" un tas manā grāmatā neierakstās kā "salauzta sirds", lai cik cieta tā arī nebūtu bijusi & nebūtu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi, ka tu visu labi zini, atvaino, ka atļāvos šeit iepukstēties. neizskatās, ka tev tā sirds būtu tik mīksta kā stāsti. nu varbūt tā ir, bet tikai pret īpašiem īpatņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šeit nu klasisks gadījums

hb: bļe bailīgi ka salauzīs sirdi
z: nu kamōn, vnk paklājies viņiem apakšā mīksta kā ķīselītis
hb: zinko ejdirst
z: ak es nabadziņš cik es esmu sāpināts un aizvainots un praktiski ar salauztu sirdi jo ar mani viņa tomēr nav tāds ķīselītis kā ar citiem ar ko tad viņi bija labāki, ka varēja izbradāties un es ne? nu tāpēc jau tev ir tā salauztā sirds, ka tu tāda, un vēl iztēlojies sevi kā baigi labiņu, ugh, fuj

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod, laikam sarunāju visu ko lieku, ceru, ka tev viss būs labi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yeah ir fine, es to neuztveru personiski, vnk biju aizmirsusi, kāpēc vispār šis kreņķis, un Tu man atgādināji, droši vien efektīvākajā/mazsāpīgākajā ostensīvās definīcijas versijā

(Reply to this) (Parent)

vēl pasaki, ka* tici

(Reply to this) (Parent)

tik pazīstami, ka mana sirds lūst lasot vien :(
un :* :* :*

(Reply to this) (Thread)

<3

Par laimi augstākminētais nav tikai no manis atkarīgs

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja tomēr atrodi kādus sirds cietinātājus, padod man arī ziņu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sirds stērķelētājus :)

Es pilnīgi padomāju, ka Tu gribi tipa lai iepazīstinu un "hey vai tad zazis jau neuzprasījās" bet tad sapratu, ka tas tā nebija domāts

Un vīns jau mums paredzēts, mok šovakar aizjozīšu uz to vagonu ielu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es šodien saudzējošā režīmā, bet noteikti turpmākajās dienās kaut kur iziešu. Sazināmies.

(Reply to this) (Parent)

Zazis alojas.

Sirdij nav jābūt mīkstai, bet tai noteikti ir jāmīl sevi. Kā cilvēks, kuram līdz šim bija dadzim līdzīgas pielipšanas problēmas, es eventuāli sapratu, ka tomēr ir drusku jānocietinās. Bet nevis jānocietinās tādā "ejiet dirst, mīlestība ir izdomāta" veidā, bet tiešām ar pozitīvu attieksmi un sevis mīlēšanu, kura vienkārši dod citiem signālu, ka ar šito cilvēku čakarēties nevajadzētu un ja ko runā, tad pa nopietno.

Man tiešām liekas, ka tomēr cilvēki, kurus ielaižam savās dzīvēs, uz 85% ir mūsu pašu spogulis. Un ja mums sāk nepatikt, kā citi regulāri (uz šo milzu uzsvars) pret mums izturās, varbūt vērts padomāt par to, kādos cilvēkos uzturamies un ko tas liecina par mums pašiem.

To, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš lauzīs sirdi – nu bet ko darīt, ja viens pieķeras kā dadzis bet no otra atlīp kā ieeļļota stikla. Tas otrais dadzi nemūžam nesapratīs un nemaz nejutīsies otru sāpinājis. Un dievs ar viņiem.

(Reply to this) (Thread)

ah, nu, pēdējā laikā es esmu dadzītis cilvēkiem, kas ir potenciāli sirsnīgi un gudri un jauki, tikai reizēm uzraujos uz kaut kādu "hmmmm, nez kāpēc pirms x gadiem ar šī tipa personu viss bija slikti, un tā persona toreiz uzskatīja, ka tas tāpēc, ka es esmu debīla, varbūt es varu sevi attaisnot ar nākamo šī tipa personu" variantu, bet tas jau laikam tā gadās. un pāriet.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ai. Es nedalītu cilvēkus konkrētu tipu personās. Katrs iet cauri savam tripam, par ko arī attiecīgi atbild.

Esmu redzējusi cilvēkus, kuri lauž sirdis 4 reizes un pie 5. neko neiemācās, un arī tādus, kuri pie pirmās, varbūt otrās ir atsitušies, daudz ko sapratuši un mainījušies un kļuvuši par fantastiskiem līdzcilvēkiem. Nevajadzētu sevi šaustīt par iespējas došanu. Galvenais zināt, kad izkāpt, ja paliek slikti, un domāt to nopietni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

whoa good point :) paldies

(Reply to this) (Parent)