mūsu variantā ir kaķis, kurš atstutē dibenu pret ekrānu...

(Reply to this)

man kā pasniedzējai ir patīkamāk bērni, kaķi, apakšbikses, ka tik dzīvi cilvēki rādās.

(Reply to this) (Thread)

jā, es savējiem arī saku, ka man labāk patīk, lai slēdz iekšā (un lekcijas beigās atrāda izkrāsoto zīmējumu vai ar kādiem rokdarbiem nu kurš nodarbojas ;))

(Reply to this) (Parent)

tas bija ļoti kjūt (un ledusskapis nebija pilns ar alu, piemēram)

(Reply to this) (Thread)

vispār tur bija viens noslēpies alus, bet tā bija nejaušība, nepamanīju! :D

(Reply to this) (Parent)

šausmīgāks bija mirklis, kurā viņa bija tikko pagatavojusi slaimu un salika man plaukstās, ughhh

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nepamanīju, bet kas ir slaims?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

uhhh, nu tipa masa, kas pēc struktūras līdzinās mīklai, un ir bezgalīgi ņurkājama pa rokām. īpašās pazīmes: rokā paņemot, sajūta tāda, it kā būtu paņēmis rokā jēlu olbaltumu, un tas viss ir tādā ļoti nepatīkamā veidā mikli vēss

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jebkurā gadījumā esmu nošarmēta :)

(Reply to this) (Parent)

Aha, es pirms zoom mītingiem nočekoju, cik daudz no fona redzams, neies taču pārpūlēties un lieki kārtot to, ko neviens neredzēs. Tas pats ar augšiņu vs. apakšiņu: eleganta žaketīte ar pieskaņotiem auskariem + izdiluši legingi un vilnas zeķes ir mans jaunais profesionālais stils.

(Reply to this) (Thread)

iesācējs :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man tādi mītingi nav tik bieži, gan jau tādēļ vispār vēl kādu piepūli pielieku. :D

(Reply to this) (Parent)

Nesen bija mītings, kur ārzemju eksperti runāja ar LU doktorantiem, vienam doktorantam fonā kaķis izpildījās, graciozi staigājot pa dīvāna malu turp, atpakaļ. Visiem nopietnajiem ārzemju ekspertiem ieslēdzās "awwww" režīms, un jautājumus par finansiālo atbalstu zinātniskajā pētniecībā uz brīdi aizstāja jūsmīgi komentāri par skaisto kaķi. :) Šis moments vispār nāca par labu mītinga atmosfērai, jo pārspīlētā nopietnība bija neatgriezeniski beigusies, un visi sāka justies krietni brīvāk un mazāk stresaini. Paldies kaķim!

(Reply to this) (Parent)

hehe, mani fascinē šitie stāsti.
es pārsvarā neslēdzu kameru iekšā savos meetingos, bet man ir atsevišķa drēbju grupa, kas saucas "uz šito būs jāslēdz kamera" un tās ir vecas drēbes, ko ārā vairs nevilktu, kas nav pārāk nepieklājīgas. matus es pat necenšos savākt. bet mans jocīgais fons ir kaķītis, kurš lēkā pa mēbelēm, plēš tās, stumj mani nost no beņķa, visādi citādi izrādās viss tāds kaķītis, kam Tieši Tagad vajag Uzmanībiņu (ja es par maz reaģēju, var arī pavemt, bet tas tikai ekstrēmos gadījumos).

(Reply to this) (Thread)

Izklausās jauki. :)
Man vienreiz nācās uz pāris minūtēm atslēgt savu mikrofonu, jo mana kaķene apsēdās blakus datoram un pieprasīja uzmanību savā griezīgajā nopīpētas miskastnieces balsī, kas trigerēja sensoru un atskaņoja šo kaķa monologu kolēģiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es esmu vadījusi meetingu (so, nevar nomutēt īsti) brīdī, kad (ne mans) kaķītis staigā man apkārt un skaļi kliedz because fuck you that's why. un visi padomāja, ka man piedzimis bērns, jo tā tas izklausoties. kad dzīvoju ar diviem kaķīšiem, esmu ekskuzējusies no meetinga uz 2 mins, lai aizietu izšķirt kaķīšu kautiņu blakusistabā. bet es arī esmu pielietojusi kaķīti fonā, lai izšķirtu konfliktsituācijas starp kolēģiem meetingos. viņi tur visi tādi dusmīgi un strīdās, bet es tikmēr ieslēdzu kameru un iedabūju tajā kaķīti un tad visi distraktējas, awww, tas viss, un pēc tam, kad atsākas sarunas par darbu - visi ir mierīgāki un konstruktīvāki un nav jādusmojas :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaķīši for the win! :D

(Reply to this) (Parent)