|
Augusts 2., 2003
 | 02:46
nezināšana dod cilvēkam burvīgu iespēju grimt pārdomās par vienkāršiem jautājumiem,
tipa: kāpēc cilvēkiem tik ļoti traucē tas, ka pārējie ir no viņiem atšķirīgi? ļoti dziļi, fundamentāli atšķirīgi vai mazliet un kaitinoši atšķirīgi, vai atšķirīgi tādā mērā, ka nav iespējams dialogs starp viņiem, vai...
un šai gadījumā es domāju sevi, kāpēc ir tādi eksemplāri, kas ar savu domāšanu un pasaules uztveri - kas būtībā nav ne slikta, ne nepareiza, tikai atšķirīga no manējās - tiešām traucē man dzīvot?
lai arī daži ar savu atšķirīgumu mani nebūt nekaitina, tikai fascinē?
vai es redzu viņos to, ko negribu redzēt sevī?
vai arī netieku galā ar k-kādām emocijām?
vai arī viņi vienkārši ir pārkāpuši kādus manus personiskos pieklājības likumus? manu slaveno privacy, kas vispār laikam ir lielākais bubulis manā t.s. "personībā"?
un: kāpēc mans atšķirīgums traucē viņiem?
// atkal es tik gari un nesaprotami izsakos :)
es gribēju teikt: kāpēc es dažus ļaužus uzskatu par kretīniem un citus akal nē?
|
Comments:
varbūt tas tāpēc, ka vieni ir kretīni un citi nē?
;D
man arī tāda doma ienāca prātā
bet kāpēc daži no viņiem man traucē dzīvot (t.i., rada diskomfortu jebkāda viņu iejaukšanās manā dzīves telpā) un citi atkal nē?
hmm, nu atbildi uz savu pēdējo jautājumu, skat. manā iepriekšējā komentārā... ;)
es gribēju teikt: kāpēc es dažus ļaužus uzskatu par kretīniem un citus akal nē?
Nu ar to tu varēji sākt, un nenomocīt dažus labus indivīdus (mani) ar nesaprotamu vārdu birumu, kuru tu posta beigās aizstāj ar ļoti vienkāršu un visiem saprotamu teikumu!
Ar atgriešanos :) |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}