|
Jūlijs 22., 2003
 | 02:11 - (pasens ieraksts, saglabājies draftos)
Man šķiet, viena no burvīgākajām cilvēku sugām ir veci profesori. Viens piemērs būtu Alans Votss (sk. ierakstus iekš doriana), otrs - un vēl smalkāks - piemērs ir šīs lekcijas par rakstīšanu. Nu, vismaz priekšvārdā onkulis muld kā pa ķešu, vismaz pusstundu norunājis, nonāk pie jautājuma par to, vai viņam vispār ir kāds "subject", ko mācīt, paskaidro, ka darīs to "kā sanāks", un viss šis stāstījums ir tik labdabīgs, elegants un ar to īpatnējo akadēmisko humoru apveltīts, ka - esmu pārliecināta - auditorija vienkārši ģība, viņu klausoties. Neapšaubāmi tādi profesori varētu stāstīt par savas meitas kāzām (un, diessodi, viņi to arī dara ;)), un studenti gūtu no tā tikpat daudz Dziļas Izpratnes kā no oficiālās mācību vielas.
Man jāatzīst, ka es kādreiz sapņoju par akadēmisku karjeru tikai un vienīgi tāpēc, ka cerēju kādreiz arī kļūt par tādu vecu profesoru :)
Nujā, vēl joprojām ceru :)))
|
Comments:
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 22. Jūlijs 2003 - 02:53 |
|---|
| | | (Link) |
|
oho. darbabite.
nē
tas ir tikai man raksturīgais slinkuma paveids :/
man ļoti patīk veci p. kā ārsti. pat ja viņi neko daudz nepalīdz (nevieni pagaidām nepalīdz, izņemot zobārsti), tomēr ir laba lekcija :)) |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}