Tu ātrāk pamani, kas ar tevi notiek.

(Reply to this)

Nope.

(Reply to this)

Ne vienmēr pamani ātrāk, reizēm tāpat aizlec novēloti, bet atšķirība ir tajā, ka patiešām aizlec. Un, kad pamani, ka kaut kas nav lāga, ir daudz grūtāk ignorēt, kamēr kaut kas netiek lietas labā darīts. Vairs netiek gaidīti tikai skaidri ķermeņa signāli, ka "o-ou, šiten mums ir dirsā", bet tiek iesaistīts arī prāts, kas ļauj ne tikai daudz vieglāk (taču ne vienmēr) izprast cēloņus, bet arī operatīvāk rīkoties.

(Reply to this)

Man tad bija tā, ka tad daudz biežāk raudāju.

(Reply to this) (Thread)

same.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un nav īsti skaidrs, vai tas ir ļoti cieši saistīts, vai arī tas tāpēc, ka apzinātības prakses meklēju periodā, kad bija ļoti emocionāli grūti, kā jau daudzi. Which would explain the coincidence. Kaut gan, man šķiet ar apzinātību ir tā, ka the more you become aware of, the more potential to cry because ignorance is bliss. Un ar tiem 'shadow work' arī var iet nebeidzami dziļi, there's neverending material for it. I think I had this illusion that you look into your shadows, clear them and then go on living happily ever after, but that's not how it works.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār jā, raudāšana ir ļ labs aspekts; es arī daudz vairāk raudu, kas ir izteikts iemiesotības piemērs
Es arī daudz vairāk kustos un dejoju un jūtos, you know, alive
Bet tā otra puse, kad katra reize, kad es dabūju/daru kko šķērsām, realizējas fiziskās sāpēs, that's a bit creepy

(Reply to this) (Parent)

Iztīrāms no sevis man šķiet nekas īsti nav. Nāk vienkārši tā baisā apziņa par to Kā ir, Kas/Kāds esi un vari būt . Un pāri tam visam vienkārši tā baisā apjausma, ka esi viens. Viens pats. Tāds. Un, ka pašam vien jātiek ar to Visu un Sevi galā. Pieņemt, sadzīvot, iemīlēt galu galā.
Sabrūk ilūzijas par esību, dzīvi. Par to, kad varbūt brīžos, kad ir licies ka mīli sevi un Tev ar to problēmu nav piemēram, nāk apjausma, ka ņifiga! You're dellusional. And was blind all this time.

Mēs līdz galam nevaram aptvert to visu, tā informācijas kapacitāte ir milzīga. Un kad tā ieplūst, pinkšķis nāk. Tu raudi, bet dvēsele gavilē. Visumam, Dvēselei (enerģijai) emociju nav. 'Viņiem' pie kājas kādas lomkas Tu piedzīvo. Tikai tas ir to vērts, protams.
Apzinātībā sāc neapspiest savas emocijas un sajūtas, bet ''palaist'', lai ir un ieklausies tajās. Un bwaah, ku tas ir grūti. Liekas labāk fiziski akmeņus iet velt...

Tāpēc mans uzskats - nodzīvot, lai nenāktos pārdzimt. Jo ellīte ir šeit.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti precīzi aprakstīji tās sajūtas. I need to think about this or I need a drink.

Kaut gan viena lieta, kas bija sākumā, kad daudz darīju jogu un meditāciju, man papildus raudāšanai šķita ļoti skaisti cilvēki un daba, bet tad, kad sāku ieraudzīt savas un citu shadows, pārtraucu to visu because it was not pretty un nav skaidrs, kā to visu integrēt un iemīlēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Aha. Ļoti līdzīgi. Es periodiski pie tā atgriežos vai novēršos to pašu iemeslu dēļ.
Nav viegli, nebūt nav.

(Reply to this) (Parent)

Lūk, man šķiet, ka visu visa pamatā ir izjūtas, emocijas, un tās tad iemiesojas. Nu, ka tam, ko sauc pr visumu, dveseli un enerģiju, tās ir vienīgais pamats. Man arī ir bijis, ka ķermenis ir apzinātāks par mani pašu. Kad vajag, tad kaut vai salūzīs, lai kaut ko citu novērstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[headdesk]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šuš, tas nebija OK.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, es šuš

(Reply to this) (Parent)

Tāpēc, ka Tu visu skaidri zini, kā ir, ja?

(Reply to this) (Parent)

kas ir apzinātiba, kā tā izpaužas?

(Reply to this) (Thread)

Nu apzinātība ir tā padarīšana kuras [acīmredzot] nav scrambleriem un Wattsa stāsta Blindsight

(Reply to this) (Parent)