Februāris 27., 2019
| 06:30 (Šī ir atsauce uz komentāru, par ko es neesmu pārliecināta, ka vajag uz to linkot; ja gribēs, atnāks, ielinkos pats)
Anyhow, tātad, diskusijā parādījās vārdu savienojums "neviltota interese" ar implikāciju, ka, ja x ar neviltotu interesi uzdod jautājumu, tad x ir pelnījis saņemt neviltotu, nedirsīgu atbildi, kas nav formulēta kā pretjautājums, kur nav nolasāmas aizsardzības pozīcijas un kas nebeidzas ar to, ka x tiek palūgts atšūties nah.
Man šķiet, ka viena no nedaudzajām svarīgajām lietām, ko es esmu antro sapratusi, ka ar "neviltotu interesi" nepietiek Turklāt pat ne ar cilvēkiem, kas ir iniciāli noskaņoti būt "pret" tevi vai kas tur tevi aizdomās, vai, nedoddies, kuriem tu jau iepriekš esi parādījis, ka neesi krutākais sarunu biedrs ever Ar jebkuru cilvēku paiet mēneši darba, līdz tu viņam vari uzdot garāmejošu jautājumu ar "neviltotu interesi" un saņemt izsmeļošu atbildi
Un reizēm šķiet, ka tāda "neviltota interese" nav nekāda dabiskā lieta, kas vnk cilvēkiem piemīt. "Neviltota interese" ir kaut kas tāds, pie kā ir ilgi un dikti jāstrādā, kamēr to sasniedz (un reizēm - parasti - ir tā, ka pie "neviltotās intereses" es pati nonāku nevis brīdī, kad intervēju cilvēku, bet tad, kad šifrēju interviju) Jo "dabiski" interese vienmēr ir ar kādu apakšmērķi Pajautāšu x, lai dabūtu zināt, kas ir y Pajautāšu x, lai parādītu, ka man ir taisnība Pajautāšu x, lai saprastu, kāpēc atbildētājam ir tādas un šitādas problēmas Pajautāšu x, lai
Jo, lai pajautātu x tā, ka tā ir "neviltota interese" nevis no jautātāja, bet no atbildētāja puses, tev ir jābūt atbildētāja pusē Un tu nevari būt atbildētāja pusē tikai formāli, vai nu tu tur esi, vai neesi Un lai tu tur būtu, tev ir jāzina/jāsaprot/jājūt savs atbildētājs Un tu tur nevari nonākt, ja neesi pajautājis, tādā vai citādā formā.
This is not about entitlement, even (although in some cases it really seems it is); it is about time & dedication & willingness to give up your self
(& giving up one's self to ask me smth is such a big and scary thing to do; I'm not entitled to that)
|
Comments:
| From: | puce |
Date: | 27. Februāris 2019 - 08:37 |
---|
| | | (Link) |
|
visi visu ko ir pelnījuši, bet pēc iesoējām. Viņš, ar "neviltoto interesi" ir pelnījis atbildi, es - tiesības pateikt "atšujies" vai "man tagad galīgi negribas nevienam neko skaidrot". Vienīgais izņēmums - ja jautātājs maksā par atbildi. Un arī tad ir varianti.
Gribēju ierakstīt, ka neviens nav pelnījis atbildi, tad atcerējos, ka konferencē pamatošu, kāpēc ir gan :D oh well
Cik man zināms, izpaustā neviltotā interese nāk ar spēcīgu jautātāja pieņēmumu par to, kā lietām jābūt, un pamatīgu riebīgumu. Tipa man ir tiešām interesanti, kā tu izdomāji savus stulbos uzskatus un kāpēc tev ir viedoklis, ko man nesaprast.
"neviltots" vispār ir tik āķīgs vārds; ap to brīdi, kad vari to godīgi un refleksīvi pateikt, tu esi visu izdomājis tik krustām šķērsām, ka šis vārds liekas maksimāli nevietā :)
| From: | snauts |
Date: | 27. Februāris 2019 - 08:54 |
---|
| | | (Link) |
|
Es jūtos nedaudz muļķīgi, ka aizsvilos, un ja nevēlies atbildēt uz jautājumiem, tad neatbildi, bet es sacepos nevis par pašu atteikumu, bet par tā rupjo formu, varēji taču pateikt: "Es nevēlos uz to atbildēt" vai "Es neatceros".
Kas mani interesē (neteiksim, ka neviltoti :D) - kā tu no "viņa varēja tā atbildēt" nonāci līdz "viņai vajadzēja tā atbildēt"
| From: | snauts |
Date: | 27. Februāris 2019 - 10:45 |
---|
| | | (Link) |
|
Tu "varēji taču pateikt" interpretē kā "tev vajadzēja taču pateikt"?
Nu a par ko tad tu sacepies, ja ne par to, ka es neatbildēju atbilstoši tavām gaidām?
| From: | snauts |
Date: | 27. Februāris 2019 - 11:22 |
---|
| | | (Link) |
|
Tas par ko es sacepos ir mana personīgā problēma.
Tu gan esi svarīga persona.
"Pajautāšu x, lai man pašam nav jāveic rīsērčs" arī vēl diezgan populāri. It kā cilvēki būtu parādā otram informāciju tikai tāpēc, ka paprasīja.
Labi aprakstīts.
Es ar neviltotu interesei lasu šo ierakstu, un vēlos tikai piebilst, ka man droši vien šķistu neviltoti īpatns termins "aizsardzības pozīcijas" un visas šīs sarežģītā jautāšanas intereses.
Es piekrītu, ka visi šie jautāšanas apakšmērķi parādās lielākajā daļā diskusiju. Tai pat laikā man izskatās, ka lielākā daļa no apakšmērķiem šais diskusijās ir pilnīgi lieki, un pa lielam manipulatīva čiža.
Diskusija vismaz teorētiski prezumē, ka abas puses saprot, ka viņām var nebūt whatever is taisnība in this case, un uzdodot jautājumus, cenšas noskaidrot, kāpēc tā.
Diemžēl tiešām lielā daļā gadījumu viens vai abi vai vairāki diskusijas dalībnieki ir emocionāli investējušies savā viedoklī, kas liek viņiem interesēties nevis par to, vai viņiem ir taisnība, bet par to, kā parādīt citiem, ka viņiem tāda jau ir.
From: | unpy |
Date: | 27. Februāris 2019 - 11:58 |
---|
| | | (Link) |
|
Diskusijas kā tādas šo šķīstākajā nozīmē ir teju vai tikpat reta parādība kā sfēriskais liellops vakuumā. Ir nezkālab ierasts prastu viedokļu sadursmi saukt par diskusiju, lai gan diskusijā svarīgākais ir gala produkts - proti, vienošanās par kādu kopīgu idejas vektoru.
From: | (Anonymous) |
Date: | 27. Februāris 2019 - 12:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Neviltota interese gadījumā nav tāda, kurā ir vienalga, ko tieši atbildētājs atbild un vai atbild vispār? Domāju, ka aiz tās patiesa vēlēšanās vienkārši iepazīt otru pat, ja tas, kas tiek atbildēts, nav patīkami vai neatbild cerētajam, Manuprāt, neviltota interese ir tā, uz ko ir spējīgs tikai pašapzinīgs, mierīgs cilvēks, kurš var palaist vaļā savu jautājumu, necerot, ka vispār gūs atbildi, jo paša jautātāja dzīvi šī atbilde nekādā veidā nevar satricināt.
Un tas, tik tiešām, manuprāt, ir treniņš ar savu ego un tā nolikšanu uz brīsniņu malā. Ar bērniem kaut kā pieaugušie tomēr to neviltoto interesi tīri labi izrāda un visu ko prasa arī tad, kad zina, ka atbilde var atnākt nesakarīga vai jocīga. Viņi prasa bērniem lietas, jo zina, ka tas tajā brīdī ļauj viņiem (bērniem tobiš) izpausties un sajust savas personības. Kad tas pats jādara ar citiem pieaugušajiem, mums nez kāpēc reizēm ir grūti, jo vienmēr visam apakšā ir jābūt labam iemeslam. Tā it kā "tu man interesē kā vienots, cilvēcīgs veselums" nebūtu pietiekami.
| From: | hedera |
Date: | 27. Februāris 2019 - 22:08 |
---|
| | | (Link) |
|
Ar neviltotu interesi es parasti sastopos tad, kad jautā cilvēks, kurš neko daudz/nemaz nezina par tēmu, par kuru es zinu gana daudz un varu pastāstīt. Bet tad parasti tas viss risinās nepiespiesti un nav nepieciešams sarunas gaitā apstiprināt/pārliecināt, ka interese patiesi ir pavisam autentiska, nevis tēlota. Taču vārdu savienojumu "neviltota interese" diemžēl parasti izdzirdu/izlasu kontekstā ar jau sākotnēji dirsīgu attieksmi un ieņemtu pozu. Tāds holier than thou retorikas paņēmiens.
| From: | ctulhu |
Date: | 27. Februāris 2019 - 22:11 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu vēl tik vaig piebilst ka no tīras sirds un labāko gribēdams uzjautāja :D
| From: | hedera |
Date: | 27. Februāris 2019 - 22:17 |
---|
| | | (Link) |
|
Un beigās obligāti paust neviltotu nožēlu, ka ar tādu attieksmi nav jau brīnums, ka Jūs neviens nesaprot! |
|
|