Jūnijs 19., 2003


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
16:41
vienmēr esmu baidījusies patiesi sasniegt apskaidrību, jo līdz ar to es pazaudētu visus, kurus mīlu. daudz viņu nav (daudz nav to, kurus es mīlu tā, ka pazaudētu pēc apskaidrības sasniegšanas; cilvēkmīlestība "principā" jau paliktu). bet tieši tāpēc.
es, protams, esmu nolēmusi kaut kad to izdarīt, bet vienmēr liekas, ka ne šogad, ne tagad.

tad, kad man būs četrdesmit. tas tāds labs vecums apskaidrības sasniegšanai.
man varētu būt divi trīs "īstie vecumi" - viens no tiem bija ap 14-17 gadu vecumu (vismaz tā daļa, kas man sevī patīk, ir pārceļojusi no tā vecuma un nemaz tik ļoti nav izaugusi), un otrs varētu būt ap 35-40 gadiem. Varbūt vēlāk. Un tad vēl dziļš vecums, kādi 70-75. nez kāpēc liekas, ka šajā vecumā es beidzot būšu gana pieredzējusi, lai uzrakstītu kādu patiesi nemirstīgu romānu. par savu 14-17 gadu vecumu, protams. :)
bet mani 22 ir pilnīgi ne šāds ne tāds vecums, vēl jo vairāk tāpēc, ka man ir bērns; lielākoties sava vecuma ļaužu sabiedrībā es jūtos viņus nodevusi un pāragri aizgājusi pieaugušā cilvēka dzīvē (tas ir tāpat kā es jutos vainīga savu klasesbiedru priekšā par to, ka saprotu matemātiku ātrāk un vieglāk kā viņi), bet starp jaunajām mātēm es jūtos taisni vai nepiedodami jauna un bezatbildīga. bet vaina jau nav citos, vaina ir tur, ka Dieviņš, mani taisīdams, nav mani iztēlojies divdesmitgadīgu. es viņam biju pusaudze, tad pieaugusi & nobriedusi sieviete ar Dzīves Gudrības nastu, tad veca sieviete ar blēdīgu smaidu un kaut ko, kas viņai pašai šķiet normāls & foršs bērnišķīgums, bet viņas bērniem un mazbērniem liekas vecuma marasms. ;)
Dieviņš, protams, ir labāks literāts nekā cilvēki, bet tik un tā man neliekas pamatota doma, ka viņš būtu tik briesmīgi centies un iztēlojies mani katrā mana vecuma posmā.

(16 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:


From:[info]atkal
Date:19. Jūnijs 2003 - 16:57
(Link)
ai, nu ko tu... nav jau tik traki. vienkārši mēs paši sevī šīs nevajadzīgās bailes un bailītes uzkurinām, paši par to šausmināmies un jūsmojam. pārbaudīts uz savas ādas, tāpēc zinu, par ko runāju. piemēram, "jo līdz ar to es pazaudētu visus, kurus mīlu" - nu, pamēģini matemātiski un loģiski precīzi pamatot, no kādām premisām izriet šis tavs "secinājums" :) (respektīvi, kas ir dots, lai varētu iegūt šādu rezultātu).

runājot par (no)zīmīgiem vecumiem... vīriešiem kaut kā vienmēr visi uzsver, ka tie ir 33 gadi, "kristus vecums". jāatzīst, ka tas tā varētu būt (jā, un es to jau esmu pārdzīvojis, kaut negribētu likt ne piebildi "diemžēl", ne "par laimi", vienkārši esmu pāri, un tas ir nemaināms biogrāfijas fakts). :)))

kopumā tikai gribas teikt - take it easier :)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:19. Jūnijs 2003 - 17:30
(Link)
apskaidrība tomēr nozīmē atbrīvošanos no pieķeršanās cilvēkiem, lietām, whatever. labi, es nepazaudētu tos, kurus mīlu, fiziskā nozīmē (bet kas gan ir "fiziskā nozīme" pēc apskaidrības sasniegšanas?), bet man būtu jābūt gatavai atteikties no viņiem, atstāt sev aiz muguras, kaut vai vienkārši palaist vaļā. un neesmu es tam gatava, da i šobrīd diez vai drīkstu būt gatava.
From:[info]atkal
Date:19. Jūnijs 2003 - 17:39
(Link)
nu, varētu jau daļēji piekrist vai daļēji nepiekrist. kaut kā slinkums, da i kāda tam jēga - tev pašai tas "jāsagremo" un "jāizdzīvo", un viss notiksies tā, kā tam jānotie :)
bet es sev šo problēmu risinu ar diviem paņēmieniem:
a) nedaudz piespiedu kārtā mēģinu iemācīt "atbrīvoties" tos cilvēkus, kas man tuvi (un tas izdodas, tiešām cilvēkam var palīdzēt ātrāk augt, un tad ar viņu ir vieglāk dzīvot, vieglāk saprasties, viņš kaut mazliet kļūst "mazāk pieķēries")
b) kārtējais seriāls "emulators", kas, protams, ir stulbs, bet tomēr man patīk ideja, ka varonis saka "šodien esmu ārsts", citā dienā "šodien esmu skolotājs". emulācija vispār datortermins, bet tiešām, kad esi nedaudz "atbrīvojies", var bez īpašas piepūles un pat ar zināmu baudu "notēlot" sevi tādu, kādu tevi grib redzēt tuvs cilvēks.
par šīm tēmām varētu nopietni un pailgi parunāties, bet nu nezinu, vai tev ir interesanti. un katram tas sevī ir jāpārdzīvo un jāatklāj pašam. un arī atklājumi laikam var būt pavisam atšķirīgi, es tikai stāstu par savējo...
eh, un par to visu tomēr :) - smaidam ir jābūt, pat visgrūtākajos brīžos :)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:19. Jūnijs 2003 - 18:44
(Link)
da es jau nestresoju, katram savs laiks - i apskaidrībai, i simbiozei ar saviem mīļajiem.

ir jau ir interesanti, tikai kas nu iekš lj par pļāpāšanu ;)
From:[info]atkal
Date:19. Jūnijs 2003 - 18:48
(Link)
tas gan :) (par pļāpāšanu iekš lj). lai gan, neko sliktu jau es tajā arī nesaskatu. ja pļāpājas, tad pļāpāju... rezultāti visādi, reizēm negaidīti. bet ar dzīviem cilvēkiem pļāpāšana pavisam citāda, kaut sakāmais jau nemainās. mainās forma. kaut ko noklusē, kaut ko skaidro ilgi un lēnām, kā pirmklasniekam. galvenais jau redzēt otra cilvēka acis, citādi var galīgi šķērsām sarunāt(ies)...
[User Picture]
From:[info]sleep_talking
Date:19. Jūnijs 2003 - 18:55
(Link)
kapeec tev ir tik paradigmatisks priekshtats par apskaidriibu
tas ir, nevis kaapeec tev ir, bet kaapeec tu vinju taadu arii ?gribi?
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:19. Jūnijs 2003 - 19:22
(Link)
gribu. tāpēc, ka iekšēji jūtu, ka tā vajag. tā ir elementāra vērtību sistēma - vai tev ir svarīgāka pašrealizācija tās augstākajā formā (apskaidrība, nemirstīga romāna uzrakstīšana vai kāds cits pilnīgi visu tevi paņemošs process) vai arī cilvēki, kurus tu mīli.
jau sākot ar saviem 14 gadiem es pamazām sāku saprast, ka "vērtību sistēma" tiešām ir sistēma, un agri vai vēlu tev nāksies izdarīt izvēli starp tev vitāli svarīgām lietām. pašrealizācija vai mierīga dzīve. patiesums pret sevi vai saskaņa ar sabiedrību. spēja ieskatīties sevī vai dzīve bez riska, ka vari sajukt prātā. untātālāk.

man, protams, šausmīgs kauns par to, ka neesmu poētiski aptuvena būtne ;) (lai arī manā uztverē poēzijā nav nekā aptuvena, un dzīvē arī. ir gan lietas un likumsakarības, kuras mēs nepazīstam un nesaprotam, bet man labāk patīk mēģināt izprast, lai cik neveikli šie mēģinājumi arī nebūtu)
From:[info]atkal
Date:19. Jūnijs 2003 - 21:16
(Link)
izvēle. jā, tas ir atslēgvārds. vienīgi, kā man liekas, un ko es esmu šur tur arī izlasījis, tātad, guvis apstiprinājumu,- izvēle jau notiek katru brīdi, katru sekundi. arī pašlaik, kad es neapzināti izvēlos, kāds būs nākamais vārds... bet cilvēki gaida, domā, ka kaut kad mūžā būs tā lielā, svarīgā izvēle. bet izvēle notiek nepārtraukti.
p.s. ja kas, par to gandrīz visas koelju grāmatas, bet dažiem tās stipri nepatīk, tāpēc es pat nemēģinu "piedāvāt".
p.p.s. laikam tomēr biežāk iemetīšu savā žurnālā citādus no http://www.warriorofthelight.com/ tur interesantas lietas sarakstītas :)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:20. Jūnijs 2003 - 15:34
(Link)
es arī ar koelju esmu uz nažiem :)
From:[info]atkal
Date:20. Jūnijs 2003 - 15:44
(Link)
cienu tavu izvēli, nekādu uzbraucienu, bet tīri zinātniskas intereses pēc labprāt gribētu uzzināt, kāpēc cilvēkiem koelju tik ļoti nepatīk? ja negribi, nestāsti. mazums, ko es gribu izzināt... :)
un tikai nevajag domāt, ka man koelju dieva vietā. vienkārši nav iebildumu, un dažas lietas viņš pasaka diezgan labi...
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:20. Jūnijs 2003 - 15:53
(Link)
man nepatīk, ja dziļas lietas stāsta triviāli - to, par ko vajadzētu Domāt, Domāt un Domāt, Koelju pasniedz tā, it kā tā būtu jau pielietojama mācība.

un neko principiāli jaunu jau viņš nepasniedz, apžļembā dažādu reliģiju, mācību, whatever atziņas un iebaro no mutes mutē tādu viegli sagremojamu masu. un man nepatīk, ka zināšanas ir iegūstamas bez pūlēm.

un daži vēl subjektīvāki iemesli :)
es, protams, nesitu pa galvu tiem, kas lasa Koelju, bet tas tāpēc, ka es esmu pacifiste ;)
From:[info]atkal
Date:20. Jūnijs 2003 - 16:09
(Link)
zini, es arī pacifists ;)
pastāstīšu par sevi nedaudz. man arī sākumā likās, ka koelju kaut ko baigi grib ar karoti iebarot. un ka es taču to pats saprotu. bet tad kaut kas manī nostrādāja, un es tos tekstus pilnīgi citādi sāku uztvert. vienkārši pasauli sāku citādi uztvert, un tad koelju teksti vairs neliekas kā iebarošana MAN ar karoti, bet kā ļoti saprotamu lietu iebarošana ar karoti tiem, kas to nesaprot. un pašam apziņa, ka tagad es BEIDZOT tiešām kaut ko esmu sapratis. bet tas individuāli, tiešām varbūt manas iedomas un kaut kāda saasināta uztvere... :)
bet viņam tajā online lapā cita starpā gadās vienkārši fakti par visu ko, arī anekdotiski gadījumi par dažādiem skolotājiem u.c.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:21. Jūnijs 2003 - 05:05
(Link)
MAKTUB bija vienīgā lasāmā grāmata no Koelju. Ja pamanās neizlasīt tos teikumus, kuros viņš izstāsta, kāda bija šī stāsta morāle.

bet neko taču nelīdz, ja nesaprotošajam iebaro Lielo Patiesību. pašapziņu celt uz ilūzijas, ka tu kaut ko saproti? stulbi IMHO.
[User Picture]
From:[info]sleep_talking
Date:19. Jūnijs 2003 - 22:00
(Link)
apskaidriiba un detachment. kaapeec?

apskaidriiba. varbuut [piemeeram]ieraudziit, kaa visas lietas paarpluust un paarstaro viena otraa. visas upes

kaapeec atteikties? no kaa?
pacelties paari visam?
vairs nebuut daljai?
no savaam Sasaisteem?
paargrieztas nabas saites, taa?
nee.nee.
nesaprotu.

/varbuut paaraak nogurusi.
/varbuut tev tomeer taisniiba.
[User Picture]
From:[info]sleep_talking
Date:19. Jūnijs 2003 - 22:03
(Link)
es saprotu (man liekas)
un pat domaaju visu, ko tu saki par veertiibu sisteemaam. par izveeleem.

tikai ne to apskaidriibas neitralitaati.
ai nu vispaar.
varbuut arii to, kaa tu domaa, ka zini, ko domaa, kad saki 'apsakidriiba'. man neskauzh, tikai mulsina. :)
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:20. Jūnijs 2003 - 15:30
(Link)
nu, šai gadījumā es lietoju šo vārdu diezgan šaurā budististiskā izpratnē :)
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba