Tas izklausās tik neloģiski. Ja ir kaut cik svarīgs tas cilvēks, tad jau tieši tā kā vajadzētu ņemt vērā šādas runātājam sīkas un nesāpīgas izmaiņas. Tas ir kā kāpt kādam visu laiku uz kājām un teikt, ka turpinās tā darīt, jo svarīgs ir cilvēks, nevis viņa kājas.

(Reply to this) (Thread)

+++

(Reply to this) (Parent)

Pats transgender cilvēks par šo arī jūtas aizvainots?

(Reply to this) (Thread)

nezinu, droši vien tu arī nejūties aizvainota, ja tevi sauc nepareizajā dzimtē tikai, lai pierādītu savu viedoklīti par to, kā tu atļaujies izpausties. tomēr, ja tevi tā sauktu gadiem, varbūt pat tev ādiņa būtu par plāniņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi vēl,ka nesit :/

(Reply to this) (Thread)

uz sišanu te vienīgi cien. autōre mudina.

(Reply to this) (Parent)

tad vispirms fakot ōf un tikai tad pa ausi, jebšu drīkst mainīt saskaitāmo kārtību?

piedod manu ziņkārību – kā tur īsti bija? – jūs par konkrēto cilvēku sarunājāties viņam/viņai klātesot vai prombūtnē?

tikko piefiksēju, ka Meningas jauno vārdu, Čelsija, es jau atceros kā pirmo, lai gan salikt gramatiski pareizās galotnes un vispār pa īstam iebraukt, ka džeks nu ir sieviete, nemaz nav tik sasodīti viegli. bet es cenšos. un vienalga tās smadzeņu dzirnas nemaļ tik raiti. to jums, entuziastiem, arī vajadzētu ņemt vērā.

nez, kā šai sakarā klājas mūsu somugru kaimiņiem un kaimiņienēm? tie/tās droši vien rēc, vēderu turēdamas/-dami. vai vispār nav informēti, ka liela daļa civilizācijas mokās ar šiem izaicinājumiem?

(Reply to this) (Thread)

Man ir tādas pašas grūtības prātā pārorientēt uzrunas formas. Bet tas neattiecas tikai uz dzimti mainījušiem, bet arī gadījumiem, kad drīkst uzrunāt vārdā, bet kad uzvārdā un ar titulu priekšā (Mr., Dr.) vai krieviski tēvvārdā. Arī latviski ej nu sazini, kurā situācijā pareizi ir lietot tu un kad jūs. Pat rakstiski nekad nevari zināt, vai cilvēks gribēs, lai viņu uzrunā ar lielo vai mazo burtu ;)

No otras puses, pats nekad neesmu cepies vai ļauni uztvēris, ja mani ir nosaukuši nepareizā dzimtē. Parasti jau tie ir igauņi, bet ne tikai. Angliski risks ir pat lielāks, jo pēc vārda ne vienmēr var izsecināt dzimti un ikvienam reizēm gadās uzminēt nepareizi.

(Reply to this) (Parent)

nu ja tas ir pēkšņi un neseni, tad saprotams. ja statuss ir jau gadiem (vismaz 5) un cilvēki principā nesauc, kā vajag, tad man tas liekas ņeaļo, vienalga, vai cilvēks ir klāt vai nav (ja būtu klāt, tad droši vien es nešūtos, bet, ja tas notiek aprunāšanas statusā, man tas šķiet reāli neok). promska šūties par tēmu "āāā pa ausi vardarbība āāā" gan ir totāli adekvāti :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tas sagādā tādu drāmu varētu tās entitātes saukt par būtnēm, piemēram.

(Reply to this)

Saucamā iecietība ir divvirziena ceļš. Laikam. Vismaz, tā vajadzētu būt.

(Reply to this) (Thread)

iecietība vispār ir sūds termins imo
respektēt to, kā cilvēks sevi identificē, ir nevis iecietība, bet normāla basic cieņa - nereferēt uz kristiešiem kā uz sātanistiem, vīriešiem kā uz meitenēm, heteroseksuāļiem kā uz gejiem etc.
izrādīt iecietību pret to, ka cilvēki uz skaitli trīs izturas pretīgi pret savu draugu, nudanah.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurā brīdī dzimis vīrietis kļūst par sievieti? Kad nokrāso lūpas un uzvelk kleitu (a la Dženere), vai tad, kad uztaisa operāciju un pirtī neviens viņu par vīrieti ij gribēdams vairs nevarēs nosaukt?

(Reply to this) (Thread)

Esmu dzirdējis, ka transporsonām tas notiek tāpat kā visiem citiem. Bērns izaug, un kaut kur ap pubertāti nostabilizējas viņa identificēšanās ar dzimumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uz doto brīdi imho vnk nekļūst. Var dažādos līmeņos kosplejot sievieti (vai Napoleonu) un dusmoties ka visi nespēlē tev līdz, bet man liekas, ka tur vajag iejaukšanos daudz pamatīgāku par vnk kājstarpes pāršūšanu, lai būtu runa par "kļūšanu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lasīju šo un lasīju komentārus apakšā. man gribētos pastāstīt divus gadījumus - viens, kad es reiz satiku transgender čali, kas bija kaut kur pārvērtību sākumā un ļoti man tomēr likās meitene esam. vai varbūt otrādi, pat neatceros. bet visu laiku jaucu she/he formas un visu laiku jutos par to katastrofāli vainīga. jo tā bija mana pirmā pieredze, un paniski negribējās izrādīt necieņu.

otrs- nesen man apsēdās trolejbusā beibe hidžābā blakus. un es, zinot visu to rasistisko šļuru, ko viņai ikdienā var nākties panest, izmisīgi centos ar visu savu būtību izrādīt cieņu, tomēr nespēju uztvert- kur man skatīties, kur nē, neskatīties vispār... ārpus LV man tā nebūtu problēma, tieši tāpēc, ka tur tomēr mazāk šo citāduma reakciju pastāv, mazāk bail viņas nejauši imitēt.

beigās viņa pārsēdās uz vienvietīgo benķi un es visu ceļu domāju - a ja nu kaut kā aizskāru?

tās ir lietas, kas mani uztrauc visvairāk, neizpratne (gan mana, gan citu), kā vislabāk izrādīt jebkādu normālu attieksmi cilvēkiem, kuriem ikdienā masveidā var nākties saskarties ar nenormālu. un pāranalizējot, man bail, ka reizēm pati uzvedos idiotiski.

un šis viss man šķiet totāli nav risināms, ja mēs viens otram gribam sadot pa ausi, nevis atrast kaut kādu normālu veidu, kā nokomunicēt jēdzīgu cieņpilnu attieksmi. vēlreiz. ieraksts + komentāri.

(Reply to this) (Thread)

Jā, tu pret viņu izgāzi savu ''rasisitsko šļuru'', jo automātiski pieņēmi, ka pret viņu jāizturas īpaši. Kaunies.:)

(Reply to this) (Parent)

jā, es jau vienu vakaru pavadīju, mēģinot cilvēkiem pieklājīgi un daudzmaz argumentēti aprādīt, ka viņu attieksme nav okei. fizisku vardarbību neveicu, viņus neizlamāju un nepazemoju. tas, ka es ierakstu, ka esmu dusmīks, nenonozīmē, ka es akurāt pretīgi izturos pret cilvēkiem, ja. drīzāk reflektēju par savām dusmām (un, lōģiski, izsaucu uz sevis trauslo "es tak nevaru iemācīties divus vietniekvārdus!" mīļumiņu dusmas).

promska visiem reizēm mēdz būt gļuki un es varu totāli misinterpretēt lietas, nu labi, sāksim ar to, ka es mēdzu totāli neatcerēties, kas tas par cilvēku, kas ar mani sveicinās (kas ir briesmīgi)

bet, no trešās puses, manuprāt visnormālākais veids, kā izturēties pret visu veidu minoritātēm, ir bez pārmērīga stresa, ar pašironiju (jo stress mēdz būt), un gan jau ka cilvēks nekreņķēsies. vai, ja kreņķēsies, pateiks, kkā tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Savā ziņā "saukšu viņu tā, kā saucu, kad mēs iepazināmies" ir valīds arguments, kas tiek plaši pielietots visos citos gadījumos. Noliekot malā gendera diskusiju, bet par fundamentālo identitātes un saukšanas jautājumu:

Cilvēkus, kas mainījuši uzvārdus (un ne tikai vispopulārākajā gadījumā, kad to dara dāmas precoties), vēl desmitgadēm un pat līdz mūža galam mēdz saukt tajā uzvārdā, kurā viņu iepazina.

Cilvēkus, kuri mainījuši vārdus, arī sen pazīstošie sistemātiski mēdz saukt tajā vārdā, ar kuru to sākotnēji iepazina - arī tajos gadījumos, kad vārds ir nevis pielikts bet nomainīts un paši sevi vairs ikdienā tā nekad nesauc.

Tu vari izvēlēties, ko rādīt pasaulei, bet tev nav veto tiesības par to, kā pasaule tevi redz un sauc - tas, vai kādu citi sauc par Jāni, Ješku, resno krānu vai Kalniņa kungu ir pastarpināti atkarīgs no tā, kā viņš sevi pasniedz, bet in the end tā nebūt nav viņa paša, bet gan apkārtējo izvēle; sabiedrībā lietotā identitāte un identifikatori principā ir sociāls konstrukts nevis indivīda patvaļīga izvēle.

(Reply to this) (Thread)

Vēl jo vairāk, cilvēkiem mēdz būt dažādas attiecības, kuros viņus sauc dažādos vārdos.

Latviešiem laikam ir kultūra, kurā tas ir mazāk pieņemts, tāpēc arī ir tik birokrātiska izpratne, ka visi ir jāsauc tikai tā, kā pasē ierakstīts. Citās kultūrās par pases vārdu uzzina varbūt tikai tad, kad jāpērk biļetes lidojumam.

(Reply to this) (Parent)

nu "tas ir sociāls konstrukts" kā reiz nozīmē to, ka cilvēku loma šajā visā ir nevis pasīva, "ai nu labi, kā sauc, tā sauc, pohuj, ne mana cūka, ne mana identitāte", bet gan aktīva. pateikt "pohuj, mūsu sabiedrībā tas ir sociāli konstruēts kā normāli" var gan par bērnu pēršanu, gan slimnieku pazemošanu. bet var arī konstatēt, ka sociālais konstrukts ir sūds un būvēt citu konstruktu. kurš tad cits to konstruktu veido, ja ne sabiedrība, tas ir, katrs cilvēks, kas piedalās tajā vai citā diskursā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Perfekti nostāda to "problēmu" pareizajās sliedēs.
Visus pārējos komentus var pat dzēst, jo tāpat atsaucas uz katra indivīda personīgo pieredzi un uz tās balstīto interpretāciju.

(Reply to this) (Parent)

Sasodīts, pa to stundu, kas pagāja no brīža "izlasīju ierakstu" līdz brīdim "pa vidu darbiem apdomāju izlasīto un nolēmu kaut ko piebilst" jūs esat aizkarojuši līdz komentāru kolapsam. Bijis man tik daudz brīva laika... :D

(Reply to this) (Thread)

cik tev te daudz jēlību sakomentēts :/

(Reply to this) (Thread)

Man jau likās, ka ir dabiski (ņemot vērā to, ka sociālajās zinībās vai veselības mācībā par transgender nav nekā teju vai), ka ir cilvēki, kuri Latvijā nespēj pieņemt jauno identitāti, un tā arī tāpēc tiek atvienoti no paziņu loka.

Manā gadījumā, man šķiet, ap 100-120 cilvēku šo nespēja pieņemt, ap 20-30 spēja, un kopš tā laika ir vēl radušies citi, kas spēj. Tas jau ir viens no "transition" posmiem, ka draugu un paziņu loks krietni saruks.

(Reply to this) (Thread)