|
Janvāris 9., 2003
 | 06:00 - šizo
kad es biju maza, mamma man reiz skaidroja, kas ir šizofrēniķis - tas ir cilvēks, kas vienu brīdi ir labs un otru - ļauns, un nekad neatceras, kāds viņš ir bijis - it kā tas otrs būtu pavisam cits cilvēks... kopš tā laika es periodiski esmu sapņojusi par šo fantatisko stāvokli un periodiski paniski baidījusies no sajukšanas prātā (vai - vēl jo vairāk - no iespējas, ka es jau esmu sajukusi prātā).
šobrīd man šķiet, ka pēc šīs definīcijas mēs visi esam šizofrēniķi, ik brīdi būdami citi, ik brīdi būdami pārliecināti, ka Šobrīd Es Esmu Es Pats, un par šo "es" domādami kā par laiktelpā more_or_less pastāvīgu vienību.
un runa nav par definīcijas pareizību.
bērnībā man patika veidot figūriņas no krāsaina smilšakmens, kas lielos daudzumos bija atrodams netālu no mammas mājām. atmiņas par šo vietu un par smilšakmeni man ir nesaraujami saistītas ar māmiņas stāstu par šizofrēniķiem, ar manu pirmo domu - varbūt es esmu tāda un pati to nemaz neapzinos?, vasaru, zaļām lapām pūpolkokos.
tagad tā vieta ir pārvērtusies par pusaizaugušu izgāztuvi.
Mūzika: Leonard Cohen - Everybody Knows
|
Comments:
Zini, neesmu nekad iedziļinājusies psiholoģijā vai personības mācībā, bet tas par, ko Tev bērnībā stāstīja māte drīzāk varētu būt bijis maniski depresīvs cilvēks, kas pārmijus slīgs no augsti pacilāta uz dziļi drūmu garīgo. Un arī šizofrēniķi atšķirami no šizotipiem un šizoīdiem. Pirmais ir mentāla diagnoze, otrie divi - personības sarežģījumi. Cilvēki, kas staigā pa ielām, neviens nav normāli, viņi visi ir kādā mērā garīgi slimi...pie tam cilvēka dvēsele/psihe viņam pašam ir tik netverama aiz nožēlojamās subjektivitātes, ka viņam atliek vien identificēties kā viņš spēj un pieņemt to par strādājošu variantu.
A, par bērnības atmiņām tas jauki... spēles ar smiltīm joprojām bieži uzpeld apziņā, ir arī bieži sapņi uz muižai līdzīgo māju, kur bērnībā dzīvoju mazā, mazā istabiņā..sapņos bieži atgriežos šai vietā, un tā allaž transformējas, citreiz baisi, citreiz noslēpumaini velkoši..
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 9. Janvāris 2003 - 10:48 |
|---|
| | Kur ir robeža? | (Link) |
|
Šizo jau nau nekas šausmīgs! Par to trakumbūšanu ... kaut kādas dīvaiņibas ir mums visiem, bet ... Kur un kāda ir tā robeža pēc kuras nosaka vai cilvēks ir traks vai nē? Tie visi man domāt ir tikai cilvēku radīti aizspriedumi ... nu izņemot gadījumus kad cilvēciņam prātiņš atslēdzies bioloģisku iemeslu dēļ! To saku es - SavaadaisU |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}