Maijs 14., 2003
| 07:22 - psiholoģisks eksperiments darba gaita: izbraukt no mājas deviņos no rīta un atgriezties ap desmitiem vakarā. starplaiku aizpildīt ar darbu un (ēēē) pēc-darbu Kronvalda parkā kopistiski ar tādu saujiņu jauno autoru. Izrādās, vismaz zināmā kondīcijā jaunēkļus interesē detalizēti dzemdību apraksti, kas pie tam tiek pavadīti ar tādiem komentāriem kā "cik skaisti!!!" un "ja kāda sieviete man dzemdētu bērnu, man nekas cits neatliktu - man būtu viņa jāmīl". izrādās, ka vismaz zināmā kondīcijā non-stop dzejas lasījumi sagādā patiesu baudu. eksperimenta rezultāti: vīrietis mājās pārnervozējies, jau grasījies sākt man meklēt, ņurd "Vismaz piezvanīt varēji, vai tad nevienam nebija mobilā telefona?", uz manu piezīmi iz sērijas "tagad tu zināsi, kā es jūtos" atbild ar "bet tu taču esi maza, trausla sieviete, tevi resns, būdīgs vīrietis varēja ievilkt krūmos un nez ko izdarīt". eksperimenta rezultāts nr.2: ilgi atvainojos bēbim par savu ilgo prombūtni. tomēr pārsteidzošā kārtā nejūtos kā sliktā māte, drīzāk kā māte, kas ir pildījusi savu pienākumu pret savu nemātisko pusi. eksperimenta rezultāts nr.3: nakts laikā izdzēru krūzi piena un puslitru ūdens. toties tagad jūtos ciešami.
btw, milzīgi nošokējos par to, ka 7.-9. klašu grupai balvās piedāvā Čezāri Lombrozo. Vismaz pēc Lorda stāstītā spriežot, tā nav gluži vakara pasaciņa mazuļiem. No otras puses, nav jau tā 9. klase nekādi mazuļi.
|
Comments:
viņi viekārši nesapratīs Lombrozo... tā ir 19. gs. psihiatrija, kas stipri atšķiras no mūsdienu uzskatiem un vietām pat cilvēks ar pamatzināšanām apjūk, nemaz nerunājot par devīto klasi, kas pokemonus skatās... |
|
|
|
Sviesta Ciba |