|
Maijs 8., 2003
 | 00:04
Nafig.
Eju ārā.
Vai patiesi brīvs var būt tikai cilvēks, no kura nevienam neko nevajag?
Vai cilvēks, kas sasniedzis tādu iekšējo .. er .. pofigismu, ka viņam nerūp, ja kādam no viņa kaut ko vajag?
Šobrīd nav runa par to, ko es vēlos dot. Runa ir par visu, ko man it kā vajadzētu gribēt dot.
Un es negribu.
Es esmu tikai sava, un jūs jau nu nebūsiet tie, kas mani piepildīs no jauna pēc tam, kad būsiet izdzēruši sausu.
// Manas mājas pagalmam piemīt sava maģija.
Pirmo reizi konstatēju, ka, jau ieejot pa dzīvokļa durvīm, jūtu sava bērna smaržu.
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
