Without bodies it is irrelevant...

(Reply to this) (Thread)

jo?

pieņemu, ka pie augšupielādes viņus tur jau sagaidītu normāla virtuālā vide ar pilnu sensoro stimulāciju, t.i., varētu aš pat nepamanīt, ka tas nav reāls ķermenis

[pretējā variantā augšupielāde būtu diezgan baiss pasākums, jo īpaši, ja viņi neatrisinās to problēmu, ka, lai varētu augšupielādēt smadzeņu struktūru, tiek iznīcināts oriģināls]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Physical attraction is physical.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*paskatās vīra xxx folderītī* neah, evidence liecina, ka ne tikai

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja viņam būtu cits ķermenis iespējams, ka viņam būtu savādāka gaume, un BTW mēs savus pupus atsķirībā no jums varam uzkačāt. (Edit: grammer)

(Reply to this) (Parent)

Physical attraction is a thing the brain does. An emulated brain can be reasonably expected to do whatever a "natural" one does.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Physical attraction is a thing the brain does." Yes, but it is based on physical factors, such as looks and behavior of bodies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sure, but why wouldn't an emulated brain be able to observe and think/feel about these things?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, maybe, if our virtual avatar bodies were perfect replicas of our physical ones.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Or just "good enough" replicas (for so far unknown values of "good enough" that will have to be tested empirically), but yes, that's the point. I don't think anyone's planning to have emulated brains living in a state of permanent sensory deprivation.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

With emphasis on visual similarity. If you were ugly in real life, but got yourself beautiful avatar your desires might just as well change.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, I think morphological freedom (incl. the capacity to redefine our visual form across the span of our need and desire) is one of the stronger selling-points of transhumanism, so I'm all for beautiful avatars/morphs/whatever.

(Reply to this) (Parent)

whoa, apsīkumo šito

man vislaik šķita, ka (starp gaļseksuāliem cilvēkiem) tas stāsts ir vairāk par pieejamību, nevis vēlmēm, nu tb ja cilvēks nav dikti smuks, tad attiecīgi nemaz netēmē uz dikti smukiem partneriem, jo tāpat nedabūs

ditto sapioseksuāliem cilvēkiem, nu, tipa "es jau gribētu, lai mani aiztiek filozofijas doktors ar specializāciju sinoloģijā, bet laikam nāksies apmierināties ar žurnālistikas maģistru"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev var likties kāds pievilcīgs tikai tāpēc, ka tas cilvēks neizrāda par tevi interesi, bet virtuālajā vidē pēkšņi lomas mainās viņam atkal tek slienas no tava super seksīgā avatāra tā ka viņš ir "your slave to command" un tev pēkšņi pazūd interese par viņu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja cilvēkam reāli mainītos interese par mani atkarībā no tā, cik superseksīga es konkrētajā brīdī izskatos (vēl jo vairāk tāpēc, ka visi taču zinātu, ka tas ir tikai uzmodelēts ķermenis), tad droši vien viņš man nešķistu īpaši pievilcīgs, tas gan :)

beeeet meitenes jau generally to ir izmēģinājušas diezgan jaunā vecumā, ar apģērbu/kosmētiku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"nu, ja cilvēkam reāli mainītos interese par mani atkarībā no tā, cik superseksīga es konkrētajā brīdī izskatos" -- male sexuality in nutshell

(Reply to this) (Parent) (Thread)

acīmredzot ne ar tiem večiem esi drāzies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tev taisnība, ar izmisušajiem un piedzērušamiem neesmu gan.

(Reply to this) (Parent)

Nav jau nekāda principiāla problēma augšupielādētām smadzenēm pievienot mākslīgu ķermeni, ja ķermenis ir taisīts, teiksim, bioprintējot no stem cells (atsevišķus orgānus jau protam), tad neviens neatšķirs no oriģināla, pašu ieskaitot. Vnk ķermenis kļūst par kaut ko tādu maināmu kā tagad apģērbs, auto etc.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man ir aizdomas, ka nekas tur nesanāks. Tie 21 grami!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir tikpat īsti, cik vienradži un leprekoni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esot nosvērts!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tad. Un Tesla esot izgudrojis mūžīgo dzinēju, un cilvēki neesot bijuši uz Mēness, un... well, you get the idea.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pieturos pie tā, ka katram dzīvam radījumam ir piešķirta enerģijas kopa, kas notur ķermeni tādā "stāvoklī" tik ilgi kamēr tas "visumam" ir nepieciešams. Tā kā tehniski mērījums ir bijis ķermenim tā fiziskās nāves brīdī, un tur ir tie -21 grams, tad var pieņemt, ka ir kaut kas, ko šajā gadījumā saucu par dvēseli, pamet fizisko ķermeni tajā laimīgajā brīdī.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmkārt, tur nav nekāda 21 grama, tas ir viena atsevišķa "mazā meža dīvainīša" izveikts pseidozinātnisks eksperiments XX gs. sākumā, kuru [lēt]ticīgi īpatņi turpina atgremot kā kaut kādu sasniegumu. Otrkārt, kāda evidence runā par labu šim Tavam pieņēmumam? Mēs nevaram izvēlēties hipotēzes pēc sirds patikas (well, mēs varam, bet tādā gadījumā tās gandrīz noteikti neatbildīs realitātes novērojumiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir iekšēja pārliecība/sajūta, ka ir citi enerģijas veidi, kas nosaka dzīvības ritumu. Un iedomājies pie kādām šausmām varētu novest cilvēcīgais prāta ļaunums, ja tāds enerģijas veids tiktu atklāts un pieradināts! Lai jau tas paliek par manu "ezoterisko" pārliecību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Njā, personīgā "ezotēriskā" pārliecība versus burtiski viss līdz šim eksistējušais zinātnes korpuss. Good luck, kiddo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm ... un zeme sākumā bija plakana un balstījās uz 3 bruņurupučiem vai vaļiem :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nebalstījās, which is the whole point.

http://www.preposterousuniverse.com/blog/2011/05/23/physics-and-the-immortality-of-the-soul/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) dzīvība pēc nāves vai kas tur ... kas grib tas tic!
Manas pārliecības virziens ir aptuveni ilustrēts filmā Avatars. Tas, ka gudri vīri un sievas to "enerģiju" nav pierādījuši, vēl nenozīmē, ka tā nav.

(Reply to this) (Parent)

Izlasīju to wiki pēc iepriekšējā mana komenta.
Par to 21 gramu ne pierādīts, ka ir, ne pierādīts, ka nav. Pie tam nepieslēdzos ciparam. Es par to, ka manā uzskatā katrai dzīvai radībai ir tā enerģijas kopa (OK, enerģiju laikam nevar nosvērt) kas nosaka ķermeņa visu to, kas ar to notiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Labi, bet kādi dati ir šāda uzskata pamatā? Nekas no bioloģijas/neiroloģijas/utt. neliecina, ka eksistētu šādas "enerģijas kopas".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D jūs šito varētu turpināt bezgalīgi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Not really, mana ieinteresētība jau ir izbeigusies. :/

(Reply to this) (Parent)

Nevar, jo tādā garā var turpināt tikai paraleli domājoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet, ka jūs arī domājat paralēli - nu tb kopīgu punktu vienkārši nav ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir 1 kopīgs punkts, par kuru neesam vienojušies :D Tālākā domu un pārliecības virzība ir tieši taisnā leņķī prom no tā krustpunkta!

(Reply to this) (Parent)

Neiroloģijā tie būtu elektriskie impulsi. Kaut kā ļoti negribas laimi, mīlestību, naidu un citas emocijas un garīgo pieredzi nonivelēd līdz fizioloģiskiem procesiem, jo ... nu ja tas viss ir tikai elektronu un šķidrumu plūsma, tad jau arī nav diži lielas jēgas eksistēt. Ja nu vienīgi, lai nomirtu skaļi, un atstātu milzīgu smirdošu līķi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un elektriskie impulsi ir bioķīmisku procesu smadzenēs rezultāts, kas nekādā veidā nesaglabājas pēc šo smadzeņu nāves. Pie tam, attiecībā uz realitāti jau nav svarīgi tas, ko gribētos, lai ir, bet gan tikai tas, kas ir. That which can be destroyed by the truth should be.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Impulsiem nav jāsaglabājas. Tam ir paredzēta dvēsele, kas uzglabā nepieciešamo fiziskā ķermeņa eksistences laikā uzkrāto informāciju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Beigšu piesārņot honeybee blogu. Nopublicē savus ģeniālos atklājumus "Natūrā" vai "Sajensā" (mazāka kalibra izdevumi tik ļoti visu līdz šim atklāto apgāzošiem rezultātiem nudien nav piemēroti) un aiziešu Tevi apsveikt, varēsim pat iedzert pa tējai no Tava vairākkārtējā nobeļa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
Sarunājuši!

(Reply to this) (Parent)

kad sākas šizofrēnija

(Reply to this) (Thread)

a ja augšupielādē šizofrēniķi? :)

*piezīmējot, ka šis nav korekts apzīmējums, tas, ko tu domā, ir Dissociative Identity Disorder, kas nav tas pats, kas šizofrēnija

**par šito man savulaik bija stāsts, tagad gan jau noziedējis no internetiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es ar to domāju situāciju, ka vajadzētu saprast, kas ir katras atsevišķās kopijas identitāte jeb pašapziņa, apziņa, es, nezinu, kā pareizi nosaukt, kura ir tā, kas reflektē par pasauli un sevi. citādi jau sanāk, ka mēs visi esam tādas nokpētas vienības, bet principā jau viens vesels.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ja tās kopijas savā starpā neapmainās ar informāciju, tad vajadzētu būt atsevišķām identitātēm, kas sākotnēji ir ļoti līdzīgas, bet pēc tam pamazām kļūst arvien atšķirīgākas

nu tipa kā vienolas dvīņi principā ir identiski (bet ne ar vienu identitāti!), bet individuālā pieredze (pat sīkumos) viņus padara atšķirīgus

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gribēju teikt 'bet tikko tak kaut kādu SciFi tieši tieši par šito lasīju'.

Nu ja. Bet te minēt laikam būs spoileris. Nu, to apbalvoto noveli, kura tev ļoti patika un man likās pārāk, err agenderiski pretencioza (un tad es drosmīgi minēju, ka Tev jau viņa noteikti dēļ šitās vienas idejas patika. Šitās, nevis agenderisma).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patika poēzijas dēļ galvenokārt, bet šitais un agenderisms apmēram vienādi ļoti, what's not to like?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šitā ideja tur bija smuki, bet, ne tik, lai atsvērtu agenderismu, kas tomēr bija gimmicky un sita ārā no literatūras maģijas - nu nevar grūzt sieviešdzimtes vārdus degunā līdz lasītāja stāstam līdzpeldošais konstrukts aizrijas.
Ir skaistāki piemēri, kas vai nu neuzkrītoši defaultējas uz vīriešdzimti, vai ātri pieradina lasītāju pie neitrālo vārdu lietošanas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

-_-
nu arī tu trāpīji man tieši posmā, kurā man nenormāli, nenormāli besī, ka cilvēki vērtē grāmatas tā, it kā tas būtu objektīvi un it kā varētu prezumēt, kā tas iedarbojas uz abstraktu "lasītāju"

tev tas šķita gimmicky, tev šķita, ka nevar tā darīt, tev šķita, ka aizrijas, tev šķita, ka piemēri, kuros defolts = vīriešdzimte vai neitrāli ir krutāk

man tā nešķita, un es arī, teiksim, pat netaisos deklarēt, ka "lasītājam ļoti patīk poētiskā izteiksme"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, nu tā nu reiz ir iemācītā vērtējumu rakstīšana pasīvajā balsī, neuzsverot pirmo personu 'šī zivs ir sausa', nevis aktīvajā, pirmo uzsverošajā 'man šķita, šī zivs ir sausa'.


Protams, ka vērtējumi ir subjektīvi un tā tie arī būtu jāuztver. Lai gan tos raksta tā, lai tie varētu izskatīties arī objektīvi.

(Reply to this) (Parent)

kuru noveli?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ann Leckie, Ancillary Justice

(Reply to this) (Parent)

2014 Hugo balvas ieguvēja.

(Reply to this) (Parent)

slinka cilvēka kopija arī negribēs strādāt, pasākums ir apskatīts Simpsonos, kādā no Helloween epizodēm.

Imho, sarkano līniju var novilkt ražošanas resurss parastais. Cilvēku kopēt nav divus pirkstus pret stūri, izejvielas, tur, neironi, aknas dārgas, noliktavā ir tikai kreisās kājas pirksti un tādā garā. Vai arī birokrātiskā procedūra, piemēram, obligāts trīs mēnešu apdomāšanās periods un visu esošo kopiju notariāli apstiprināts paraksts, a to kopiju ir tik daudz, ka rindas ir piecus gadus garas, un pa to laiku nomirst vai nu emīrs, vai ēzelis, vai es.

Nav te ko izdomāt morāles un ētikas problēmas, kad viens vienīgs kabinets kaut kur pašvaldības ēkas pagrabā, kas strādā otrdienās no 10 līdz 13, var atsist tādas muļķības pašā saknē.

(Reply to this) (Thread)

tiesa gan, jā. nu, uztaisīt kopiju, un abas versijas strādā uz pusslodzi :)

(Reply to this) (Parent)

Sarkanā līnija parastā, daram tādas lietas tikai ar sākotnējās personas piekrišanu.

Par apskatāmajām situācijām:

a)``viena kopija pastrādā`` principā der pie pēcāka deforkošanās jeb saplūšanas nosacījuma, tur tikai jāņem vērā, ka nokopējot personu kam nenormāli negribas strādat, kopijai tieši tāpat negribēsies, būs 2 personas kas izklaidējas.

b) ja pati džuse tā grib ( tb viņai principā patīk abi džeki), tad why not, vienīgi jāņem vērā, ka pēc laiciņa tur būs 2 atšķirīgas dāmas, ar atšķirīgām pieredzēm => personas struktūrām.

c) neiet cauri, jo kopijai ta losis tieši tāpat riebsies, nu losis dabūs 2 kurvīšus 1 vietā, tas viss. Savukārt ``atdot`` tādu kopiju nevar, tā būtu paverdzināšana.

d) jau ož pēc krimināllietas

(Reply to this) (Thread)

tb sanāk nevis "sākotnējās", bet "kopētās", nu tb ar kopēto personu var apieties tikai pati kopētā persona?

beeet ja, pieņemsim, nokopē tikai daļu? Nu, teiksim, ja mums ir mūziķis, kam principā patīk ģitārmūzika, bet besī spēlēt ģitāru - pat virtuālajā vidē -, tad varētu nokopēt tikai psihes daļu un ģitāru "piedomāt"

un, ja ir džuse, kurai ļoti patīk kāds puika, bet tikai seksam - tikko viņi sāk sarunāties par būtisko, tā viņa grib šim sadot pa galvu - nu i uztaisa kopiju tikai ar dzīvnieciskajiem instinktiem, bez filosofijas sekcijas - tas būtu okei (jo kopijai viss kedā) vai kaut kāda baisa kropļošana? kā kropļošana, ja oriģināls ir palicis?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jes es arī teiktu, ka ar kopēto personu var apieties tikai kopētā persona (nevis oriģināls, kuru kopēja vai jebkurš cits), šis ir basic princips, ar jebkuru saprātu var ``apieties`` tikai viņš pats, pilnīgi vienalga kādā veidā tas saprāts ir radies/ uztaisīts.

Par to daļējo kopēšanu - izklausās šaubīgi, jo tā mēs tiešām radītu kroplus saprātus un atkal - saprāts nav rīks, tāds piegājies ostu pēc paverdzināšanas. Mēs nevaram radīt saprātu ar strikti uzdotu mērķi, nu tas ir tehniski varam, bet tā ir viņa kropļošana, to jau Velss savos selenitos (pirmie cilvēki uz mēness) izsmēja un emm bija tas stāsts par saprātīgajām kaujas raķetēm (nu raķešu vadības blokos ielikuši AGI, why not, labāk trāpīs). Raķetes šo savu mērķi (un cilvēkus) pasūtīja dillēs un uztaisīja savu raķešu republiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu... tādā gadījumā nedrīkstētu arī taisīt ALI pēc tam, kad ir uzbūvēts kaut viens funkcionāls AGI, ibo kropls saprāts sanāk

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nianse: automātus, kuriem nav apziņas, taisīt var cik lien. Bet ja tu esi uztaisījis AGI (kam apziņa ir), tad viņš ir tāda pati persona kā tu. Tu nevari uztaisīt saprātu un pēc tam viņu ierobežot vai arī uztaisīt saprātu ar viņā ieliktiem kropļojošiem ierobežojumiem.

Nu te 1:1 analoģija ar dabiskajiem intelektiem, t.i. pēcnācējiem. Uztaisīt AGI ar ierobežojumu būtu tieši tas pats, kas tīšām uztaisīt bērnu ar kādu iedzimtu kroplību vai patoloģiju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hm.

vot man šķiet, ka tur tā robeža ir reāli izplūdusi, starp ALI un AGI (nu tb AGI varētu atpazīt ALI kā savu gara radinieku, ja)

un pēdējais teikums vispār ir disturbing, nu tb vairošanās kontekstā (slippery slope => eigēnika)

*es te tagad skaļi domāju

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu saprātiem pret ierobežotajiem automātiem varētu būt līdzīga attieksme kāda mums tagad ir pret dzīvniekiem. Bet jā, robeža ir izplūdusi, kā var redzēt arī šajā salīdzinājumā.

(Reply to this) (Parent)

/ kā kropļošana, ja oriģināls ir palicis?/

Tieši daļējās kopijas kropļošana. Viņa jau nav nekādā veidā ``viens vesels`` ar kopēto un tas, ka kkur palicis pilns oriģināls, nepadara viņu mazāk kroplu.

(Reply to this) (Parent)

Kopēšana strādā[tu] simetriski - ja uztaisi kopiju un pēc tam to sačakarē vai ekspluatē, tad ir divas opcijas

a) tu laimīgi dzīvo, bet tavai kopijai iet sūri
b) tev iet sūri, bet tava kopija laimīgi dzīvo

Atšķiras tikai ar to, no kuras pēc-kopēšanas puses skatās, un abi viedokļi ir simetriski svarīgi - ja runa iet par kopēšanu vārda intuitīvā izpratnē (pieņemot *ja* tāda vispār ir iespējama), tad abi "galaprodukti" ir ekvivalenti, abām kopijām ir vienāda atmiņu un consciousness saite ar pirms-kopēšanas personību, abas kopijas izteiks simetriski vienādas pretenzijas/nepretenzijas uz būšanu vispareizākajam 'es'.

Savukārt skatoties no pirms-kopēšanas viedokļa, ar tevi notiks gan viens, gan otrs. Pēc-kopēšanas persona var mierīgi gribēt parūpēties par sevi uz savas kopijas rēķina, bet pirms-kopēšanas persona gan prātīgi plānotu pēc tam darīt tikai to, ko būtu ar mieru darīt pats/pati sev - jo tā arī 50% "gadījumos"/nākotnes-sev-eksemplāriem notiks.

(Reply to this) (Parent)

kā ar dvēseli? dvēseles nav, tikai psihe?

(Reply to this) (Thread)

hardcore transhumānisti droši vien teiktu, ka dvēseles nav vispār :) mans agnostiķa pieņēmums būtu, ja mēs uzskatām, ka vienolas dvīņiem ir katram sava dvēsele (lai arī ģenētiski viņi ir identiski), tad katrai kopijai būtu sava dvēsele.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jes viņi tā teiktu :) Bet ja mēs ar vārdu dvēsele jeb ego jeb ``es`` jeb persona apzīmējam to unikālo struktūru, kas ir dotajam saprātam tad sanāk tavs variants - tāda ir katrai kopijai

(Reply to this) (Parent)

bet vai dvēsele ir psihē? (manuprāt ir iespējams runāt par dvēseli, kas nav "es", subjekta sajūta, kas ir tikai šķietamība)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, pie augšupielādes varētu runāt par to, ka augšupielādētajam cilvēkam nav dvēseles, tikai tad, ja pieņemam, ka dvēsele ir cieši saistīta ar ķermeni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad jau dvēsele ir mirstīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man vispār ir grūti saprast, ko cilvēki domā ar vārdu "dvēsele"

tā, kā es lietoju vārdu "dvēsele", ko es daru ļoti reti, es ar to domāju to konceptu lauku, ar ko cilvēks identificē sevi un savu mijiedarbību ar pasauli - un arī to veidu, kā cilvēks skatās uz pasauli, un tas viss ir skatāms cauri laikam (t.i., es esmu galīgi cits cilvēks nekā bērnībā, bet tipa dvēsele ir tā pati). tas gandrīz nekad nav īsti izmantojams koncepts, ja nu vienīgi retajās situācijās, kad cilvēka dvēsele ir "ievainota", "pazaudēta" vai "totāli padirsta", bet nu generally tur ir jāizdara kaut ko dramatiski briesmīgu, lai tā būtu (teiksim, slepkavība varētu būt kkas tāds, vismaz man). un manā izpratnē dvēsele ir ļoti salikta lieta, līdz ar to - zūdoša, līdz ar to - mirstīga. un manā izpratnē (tb mana dvēsele) nav tik cieši saistīta ar ķermeni, lai nepārdzīvotu augšupielādi, kamēr, pieņemu, ir cilvēki, kam ir (nu, piemēram, cilvēki, kas labāk mirtu nekā dzīvotu ar sakropļotu ķermeni); man tā ir diezgan ļoti saistīta ar prātu (smagas psihiskas slimības/atkarības varētu būt bīstamas dvēselei)

lūk, bet tas ir tikai tas, kā es šo vārdu varu interpretēt, citiem ir citādi, tāpēc arī tas jautājums par to, cik ļoti dvēsele citiem ir saistīta ar ķermeni. ja tā ir absolūti piesaistīta (nu tb ķermenis mirst => dvēsele no tā atdalās un aiznesas prom), tad augšupielādētam saprātam (un mākslīgajam intelektamn) vai nu nevar būt dvēseles, vai arī tam ir atsevišķa dvēsele (kas rodas/piesaistās kaut kādā mistiskā punktā - līdzīgi kā spermai nav dvēseles, bet bērnam ir, tātad kkur pa vidu tā dvēsele ir uzradusies) un vairākām kopijām arī ir atsevišķas dvēseles (protams, ja vien mēs nedomājam, ka identiskiem dvīņiem ir viena dvēsele uz abiem ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka lielākoties cilvēki ar dvēseli saprot kaut kādu huiņu :) bet, kā jau rakstīju zemāk, pēdējā laikā man patīk iedomāties pavisam citu dvēseli - tādu, kurai nav nekāda sakara ar cilvēka apziņu, pašapziņu, sensorajiem datiem, ķermeni un vispār jebko. man vēl pagaidām grūti formulēt, kāda no tās jēga, ja tai nav nekāda sakara ne ar neko. (kaut kāds jau tomēr laikam ir)

es padomāšu, kā šāds dvēseles koncepts spēlētu tavā scenārijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, es domāju, tur var paņemt reālās dzīves analoģijas

- identiski dvīņi (= kopija, bet ar atšķirīgu attīstību)
- cilvēks, kurš ir pilnībā zaudējis visas ķermeņa funkcijas
- cilvēks, kurš ir daļēji zaudējis apziņu
- cilvēks, kurš ir pilnībā zaudējis apziņu
- cilvēks, kurš ir piedzimis kā "dārzenis" (nu, ja pieņemam, ka tāds būtu dzīvotspējīgs), t.i., bez apziņas un nekad nebijis ar apziņu
- dažādi spontānā aborta paveidi, sākot ar "apaugļota olšūna neieligzdojās dzemdē"

- dažādi dzīvnieki
- cita dzīvā daba
- lietas (tādas, kas ir bijušas kādam svarīgas)
- lietas vispār (nu, tur akmeņi)
- kultūras objekti
..un paskatīties, kuriem no šiem, tavuprāt, ir dvēsele

nu tb tā, kā es lietoju vārdu "dvēsele", viņa ir saistīta ar kaut kādu sevis apziņu vai vismaz tās potenciālu

(Reply to this) (Parent)

Hmm, vai arī tas vienkārši ir parocīgs ikdienas termins, lai nav katru reizi jāsaka tas garais penteris ``visu to struktūras elementu un dinamisko procesu integrēts kopums, kas nosaka doto saprātu blablabla...`` Līdzīgi kā ir ar brīvo gribu, kas arī ir parocīgs ikdienas koncepts. Tas ir, domāju, ka šos terminus var lietot labi saprotot, ka mums iekšā nedzīvo spoks un ka brīvā griba nav mistiska vai garīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuvot, nākamreiz, kad mēs atkal runāsim par "teroristu spīdzināšanas" problēmu, es varēšu nekautrējoties teikt, ka cilvēks, kas spīdzina teroristu, meibī izglābj citus, bet salauž savu dvēseli (kas ir reāli vienīgais konteksts, kurā es esmu gribējusi šo vārdu lietot)

nu droši vien arī kaut kādu "mīlestība nāk par labu dvēselei arī tad, ja nelaimīga" varētu pateikt

vārdsakot, tas ir tāds go-to vārds tad, kad pilns skaidrojums prasītu eseju, kuru es varbūt neprastu uzrakstīt :)

(Reply to this) (Parent)

Dvēseles nav, un arī "psihe" ir ļoti izplūdis, nekonkrēts jēdziens (kaut arī to vismaz var traktēt kā "high-level cognition" vai kā tamlīdzīgi).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jes, jes, my fucked-up high-level cognition :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Happens to the best of us. :>

(Reply to this) (Parent)

Apgalvot, ka dvēseles nav, ir diezgan nezinātniski :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Precīzāk būtu — darba hipotēze ir tāda, ka dvēseles nav (jo līdz šim nav iegūti nekādi dati, kas liecinātu par tādas eksistenci, toties ir ļoti liels un nepārtraukti augošs datu apjoms, kas uzskatāmi nodemonstrē to, ka "the mind is what the brain does").

Ja (šobrīd tas gan jau ir ļoti mazvarbūtīgi, bet tik un tā, ne-nulles varbūtība utt.) pēkšņi sāktu parādīties dati, kas liecinātu par labu hipotēzei par dvēseles eksistenci, tad, pie pietiekama šādu datu daudzuma, protams, nāktos pārskatīt un atmest > 99% neirozinātnes un atzīt, ka visu šo laiku bijām ļoti dīvainos un pārliecinošos veidos kļūdījušies. Bet, kā jau teicu, tas ir ārkārtīgi mazvarbūtīgs scenārijs, kuru nav vērts ņemt vērā nedz ikdienas dzīvē, nedz zinātniskajā darbā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā jau labāk :)

nepretendējot ne uz ko, man pēdējā laikā labpatīk iedomāties dvēseli kā metafizisku (tātad arī metapsihisku) vienību. šāds dvēseles koncepts nekad neko nespētu likt pārskatīt. bet tā ir drīzāk tāda estētiska doma, kā noproti.

(Reply to this) (Parent)

par psihi piekrītu

(Reply to this) (Parent)

incanti būtu, ja tās kopijas varētu no iekšpuses apciemot, nutur, oi, nav ko darīt, aizies paskatīties ko es ar tiem diviem džekiem tur daru:)

(Reply to this) (Thread)

tb, līnija būtu tur, lai pašam būtu inčīgi paciemoties un kopijai viss forši, tb, tikai tur atdoties, kur pašam patīk

(Reply to this) (Parent)

aha, un pēc pieciem gadiem atnāk ciemos un "ko tu tur dari, jopcik micīt, es tev teicu ar diviem paniekoties, nevis harēmu uztaisīt, tu padauza tāda!!!" :)

(Reply to this) (Parent)

a) kaut kas līdzīgs ir redzēts kino, bet tā kā es man filmu nosaukumi ir baltais plankums, nepateikšu kur. Problēma bija iekš tam, ka īstajam ar dublikātu saskaroties notiek īssavienojums un abi ir pagalam;
b) ziepes sākas tad, kad dublikāts savāra ziepes un jāatbild īstajam, jo kurš ta ies krāmēties ar izskaitļošanu.

(Reply to this) (Thread)

Šitais ir smuki uzrakstīts Deivida Valtona "Superpozīcijā", laba grāmata :)

(Reply to this) (Parent)

kaut kā radās sajūta, ka patlaban dievs apcer, cik tiesību viņam ir iejaukties "pēc sava ģīmja un līdzības" sataisīto kopiju dzīvē.

(Reply to this) (Thread)

ha!

tas varētu daudz ko izskaidrot

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhm, pēc tā Jēzus fiasko apņēmies sarkanās līnijas vairs nepārkāpt.

(Pēc tam sēž restorānā, garlaikojas un prātuļo, "a moš pārvērst blakusgaldiņam vīnu par ūdeni - nekas jau nebūs, a kas ir ļaunākais, kas var notikt?")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Slightly related

Romas pāvests nomirst, nonāk debesīs.

Pie paradīzes vārtiem eņģelis ar sarakstu, skatās, emm, nē, tāda romas pāvesta man te nav...

Šamais sašutis: kā nav, es dieva vietnieks zemes virsū! Romas katoļu baznīca! Apustuliskā pēctecība!

Eņģelis sazinās ar priekšniecību, jautā dievam - klau šef, jums tur bija uz zemes kaut kāds vietnieks ar pēctecību?

Nē, dievs saka, nebija nekā tāda, ok pag jāparasa Jēzum, varbūt viņš kaut ko zina, pa zemi dzīvojās... Atskan homēriski smiekli, Jēzus tāds: Papuc, atceries, es stāstīju par to zvejnieku pulciņu, kuru pirms 2015 gadiem prikola pēc noorganizēju? Tu neticēsi, bet izskatās ka tas vēl pastāv!

(Reply to this) (Parent)

Atceros, kad mēs par to, ko var uzskatīt par "personu", runājām fil. lekcijās, tad tur bija visādas mini situācijas, kuras mums vajadzēja komentēt, un vienā no tām, ja neko tagad neajucu, mirstošas sievietes identitāte bija pārkopēta uz robota, un, kad tā dāma nomira, robots gribēja nākt un dzīvot tās sievietes mājā kopā ar ģimeni, bet tā, protams, negribēja dzīvot kopā ar "kopiju", tāpēc nelaida robotu iekšā pa durvīm, un pēdējais teikums tur bija "and that made her really sad", kas man personīgi izklausās pēc potenciāla aizsākuma kādai šausmu filmai.

Man šķiet, ka cilvēki reizēm jau tāpat nenormāli sapišas, dīlojot ar savām oriģinālajām identitātēm, kur nu vēl ja spēlītē iesaistītos kopijas...

(Reply to this) (Thread)

šajā kontekstā must read ir Mecingera "The Ego Tunnel", kas diezgan jaudīgi uzdod jautājumu "a kas vispār ir tas es"

(Reply to this) (Parent)

tas ir apmēram seriāla humans sākums :)

(Reply to this) (Parent)

Nu tad kopē abus - gan kopējamo, gan to kam to kopiju vajag. Liek virtuālā modelī, lai abi tiek viens ar otru galā.
BET ja nav matemātiskas/digitālas kopijas, tad, vismaz man nav zināms, ka kādreiz kopija būtu 100% oriģināls. Lai cik cītīgi kopētu tāpat būs nianses, kas atšķirsies. Tātad kopija != oriģināls. Attiecīgi kopijai tiek definēti kārtējie nulles kritēriji pēc kuriem tālāk vadīties. Kopija nav oriģināls un nevar tikt uzskatīta par tādu.
Pieņemu, ka pie noteiktiem apstākļiem psihes kopija pēc noteikta laika posma varētu diezgan manāmi atšķirties no oriģināla.

Jēziņās ... te tak var izpildīties līdz prāta mīkstumam un tālāk ...

(Reply to this) (Thread)

gan jau ka pie teju jebkādiem apstākļiem :)

(Reply to this) (Parent)