Septembris 9., 2015
| 13:09 "Pēc mirkļa viņa atgriezās ar uzvarošu smaidu sejā un gaļas cirvīti rokā, ko ienākot bija ievērojusi karājamies virtuvē pie sienas."
Intereses pēc - tas, ka šis teikums uzreiz izraisa nekontrolējamu ķiķināšanas lēkmi, ir mans profesionālais redaktora kretīnisms, vai arī šādas problēmas ievēro arī normālie lasītāji?
|
Comments:
| From: | krii |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:17 |
---|
| | | (Link) |
|
Par roku, kas karājās virtuvē pie sienas?:)
From: | unpy |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Ir neveikli, bet nekontrolējamu ķiķināšanas lēkmi neizraisa.
jes, man jau bija šāda sajūta, nu tipa "es to ievēroju un sašujos tāpēc, ka reizēm mans darbs ir ievērot", nevis "tagad visiem lasītājiem grāmata ir sabojāta, jo virtuvē parādās nocirsta roka"
From: | unpy |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:28 |
---|
| | | (Link) |
|
Starp citu, vairāk aizdomājos par uzvarošo smaidu pie sienas, nevis roku un tikai tālab, ka pievērsi uzmanību, lasot, justu, ka neveikli uzrakstīts, bet nepakluptu pie šitā, savādāk jau vispār nevarētu palasīt normālā tempā.
| From: | ctulhu |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:19 |
---|
| | | (Link) |
|
Kas karājās priekšnamā pie sienas - cirvītis? roka? Roka ar cirvīti? vai uzvarošais smaids?
uzvarošo smaidu jau nu gan tur nevar pievilkt, imo. :)
| From: | ctulhu |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:24 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu nevar jau nevar, es ākstos, bet kas tieši karājās priekšnamā - roka tāpat vai ar visu cirvīti - paliek atklāts jautājums.
| From: | sirdna |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:27 |
---|
| | | (Link) |
|
krustmāte tur karājās...ar gaļas cirvīti krunkainajā pierē...
| From: | ctulhu |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:35 |
---|
| | | (Link) |
|
Bet vispār laikam ir atšķirība vai tādu teikumu lasa kontextā ar jautājumu ``kas šajā teikumā ir smieklīgs?`` vai vnk stāstā. Tad ķiķināšana/ neķiķināšana vismaz lasīšanas brīdī varētu būt atkarīga no tā, ar ko ir aizņemta uzmanība, tb cik interesants ir stāsts kā tāds. Nu un no tā, cik trenēta uzmanība, protams.
nu, tas actually bija interesants mirklis (romāna pēdējās 20 lappuses), tāpēc es pati sabrīnījos, ka šis teikums mani nevis vienkārši samulsināja, bet pilnīgi izmeta no vagoniņa. kas droši vien ir prof. kretīnisms
From: | unpy |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:36 |
---|
| | | (Link) |
|
Mierīgi var, ja teikumu lasa uzreiz visu kopā, nevis vārdu pa vārdam.
Hm, labi gribot var pievilkt arī tādu situāciju, ka virtuvē pie sienas karājās gan seja (ar smaidu), gan roka (ar cirvi), abus pa ceļam paķēra, ielika groziņā un pēc *mirkļa viņa atgriezās*.
* Nav skaidrs no kā atgriezās, varbūt no kreisās kājas, kas pēc tam palika mētājamies uz grīdas.
man uznāk tas, ko datoriem sauc par nokāršanos. bet nezinu, vai esmu normāls lasītājs. iespējams, ka iepriekšējais teksts ir tik garlaicīgs, ka normālais lasītājs ir beidzis lasīt jau pirms šī teikuma.
| From: | sirdna |
Date: | 9. Septembris 2015 - 13:26 |
---|
| | | (Link) |
|
es teiktu, specifiskā humora izjūta. Man šis teikums lika pasmīnēt un izdomāt trīs dažādus turpinājumus.
Kā viens teikums no daudziem, nē. Ja izliec kā vienīgo apskatāmo, kur jāmeklē 'kas tad tur par zemūdens akmeni' tad, protams, var atrast. Bet tā, ja tas būtu tekstā, un tad nākamais teikums tiešām precizētu, ka pie sienas bija roka - lūk tad es saķiķinātos.
Mans profesionālais kretīnisms uz šito nesalecās, jo es automātiski nespēju iedomāties, ka viņa tur roku, kurā ir gaļas cirvītis. Smadzenes teikumam piešķir vienīgo iespējamo loģiku.
kādas profesijas kretīnisms tev ir?
Līdzīgs kā tev. Kā var secināt pēc taga "dienas citāts".
ā, rika pie sienas karājās! sk.
Pamanīju, neķiķināju, bet vairāk allaž sakaitinos par konstrukcijām a la "ko ienākot bija ievērojusi karājamies".
man atgādina skolas sacerējumus, kuri obligāti bija jāizstiepj līdz nezciktur lapām. vienu tādu es piemēra pēc izstiepu no diviem teikumiem uz divām lapām, beigās ieliekot tiešo runu - "varēja īsāk, bet skolotāja lika" :D
Nu ienākot pie manis ne tikai roku karājamies pie sienas varētu ievērot... Bet ne jau par manu ķēķi ir rakstīts...
Man, kā cilvēkam, kas no literatūras saprot tik cik cūka no programmēšanas, nekas dīvains tur nelikās, līdz brīdim kad izlasīju komentus un atkārtoti vairākas reizes pārlasīju to civīti rokā, ko atrada pie sienas.
|
|
|