Jūlijs 29., 2015
| 14:03 Klau, intereses pēc, ko jūs uzskatāt par "necieņu pret ēdienu"? Man visu laiku bija šķitis, ka tas ir reāli nepārprotams termins, bet izrādās, ka domas var dalīties
Manā skatījumā necieņa pret ēdienu ir mest to zemē un citādi šmurgāties (ja vien šmurgājiena autors nav mazs bērns, tad pofig)
Un kaut kur borderline "man tā šķiet necieņa, bet es negribētu to skaļi atzīt, kur nu vēl uzspiest citiem" ir "nenobučot zemē nokritušu maizīti" un "nopirkt tik daudz ēdiena, ka to nekādīgi nevar apēst, un pēc tam viss sabojājas".
Pavisam pavisam viegli arī "atstāt ēdienu uz šķīvja", bet vairāk kā "salikt pārāk daudz ēdiena uz šķīvja", nevis "neapēst, jo pietiek/negaršo" (pēdējais man šķiet pilnīgi ok, precīzāk, ar varu piespiest sevi ēst to, kas riebjas, ir necieņa pret sevi)
Ēst pārāk agri, pārāk vēlu, ēst ar rokām, neēst to, ko cits tev ir pagatavojis, neēst ēdienu, kas pašam nav izdevies garšīgs, vai ēst džankfūdu, ja ir pieejams arī pilnvērtīgs ēdiens, man šķiet, ēdienu galīgi neapvaino
Bet vispār tas ir labs jautājums, nu, vai tad, ja ēdienam izrāda necieņu, viņš apvainojas (kas atgādina vienu no manām mīļākajām ainām iekš Alises Aizspogulijā, t.i., iepazīstināšanu "Pudiņš - Alise, Alise - Pudiņš!")
|
Comments:
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:20 |
---|
| | | (Link) |
|
necieņa pret ēdienu, (papildus tam ko ļoti reīzonabli minēji tu) un, pat nevis pret ēdienu, bet pret mani personīgi, ir manis pagatavoto, nepagarošojot - sasālīt/sapiparot/apliet ar kečupu vai majonēzi. neierasties laikā uz vakariņām ja ir specifiski paziņots - tiks servēts tikos un tikos. un vēl man tīri subjektīvi riebjas, ka gatavojot pa ēdienu mačkājas ar rokām un izturas visādi citādi familiāri kā to dara Sirmais. Rītiņa gatavošanas maniere man patīk, tur ir pietāte.
sevi ļoti peļu par to, ka sapērku vai pagatavoju vairāk, kā var apēst un sabojājas un jāmet ārā. īpaši, kopš nav suņa kam izbarot.
| From: | mufs |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:28 |
---|
| | | (Link) |
|
+ par to necieņu pret mani ar majonēzēm un šņurgāšanos
bet citādi - man ir veca ēdiena fobija un es izjūtu kā necieņu,kad izmetu ārā iespējams vēl pavisam ēdamas lietas.
Heh, acīmredzot es tik slikti gatavoju, ka jebkādu izturēšanos pret manis gatavotu ēdienu uztveru par gauži adekvātu :D
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:38 |
---|
| | | (Link) |
|
vai teiksim, kaut ko lasa ārā no ēdiena un liek šķīvja malā. kā mans ex sīpolus no rosola. omg
ar sīpoliem var sabojāt jebkuru ēdienu.
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:43 |
---|
| | | (Link) |
|
go fuck yourself
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:47 |
---|
| | | (Link) |
|
ar to es vēlējos teikt, ka šī ir vistiešākā necieņa pret ēdienu. var garšot vai negaršot specifiski produkti vai var gatavot kā vien uzskati par vajadzīgu, bet izteikt tādus kategoriskus spriedumus kā - sīpols sabojā jebkuru ēdienu ir vnk absurdi. tas still ir ēdiens un tam ir pārāk daudz pielietojumu, lai visus viennozīmīgi aptvertu.
Um, nē. Sīpoli _tiešām_ spēj sabojāt jebkuru ēdienu. Tā nav tikai garša (hint, sīpolus no ēdiena izlasot, ēdiena garša neuzlabojas), tās ir mocības vairāku stundu garumā pietiekami lielai LV populācijas daļai, ja vien sīpoli nav pietiekami termiski apstrādāti (kas LV virtuvē praktiski nenotiek).
Cilvēki, kam tikai garša nepatīk, parasti ārā nelasa.
nopietni? man tas šķiet pilnīgi normāli (nu tb pavisam normāli ir netaisīt rosolu ar sīpoliem, ja kādam tie riebjas, bet nu ja riebjas, tad izlasīt ir pilnīgi normāli)
bet es laikam vispār esmu pofigists
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:49 |
---|
| | | (Link) |
|
nē nu as I said. katrs gatavo kā grib. tāpat kā izvēlas - ēd vai neēd. bet nav tāda vidus ceļa - izšņakarēt. tas ir pazemojoši.
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:55 |
---|
| | | (Link) |
|
do or do not, there is no try
Bāc. Tas tak elementāri. Ir kekss ar rozīnēm. (kādreiz bija arī bez, bet tā tehnoloģija laikam ir aizmirsta). Man garšo kekss. Kolēģim garšo rozīnes. Mums ir pincete. Viss notiek.
Tas izklausās aš erotiski, nu, ar pinceti izlasīt no kolēģa kēksa rozīnītes :D
šo es vēl tolerēju. bet, jā, sālīšana un piparošana man dara gauži (ja tas manis gatavots). kaut arī, gluži par necieņu pret ēdienu, es to saukt laikam nevaru. vispārēja neaudzinātība, manieru trūkums drīzāk. t.i., šo visu sāku rakstīt ar domu pavēstīt, ka es šādi sauktu trulu uberkonsumerismu - ledusskapja pienācīgu nemenedžēšanu, šķīvja pārkraušanu utml. bet tādas baigās necieņas nav arī tur. arī tik vien kā norāde, ka cilvēkam nav pilns draiveru komplekts operētājsistēmā.
Bet vispār, ja nopietni, tad ēst gatavošanu citiem es uztveru apmēram tāpat kā citu apskaušanu un samīļošanu - ja citi grib ēst un grib saņemt manu apskāvienu, tas ir dikti mīļi, bet, ja negrib, tad tas nozīmē tikai to, ka (tajā konkrētajā brīdī) negrib. Un mana vēlme izrādīties par barotāju/devēju/samīļotāju nedrīkst pārvērsties ļaunprātīgā "tev būs pieņemt manu mīlestību, OR ELSE!"
Nu tb manā skatījumā ēdiens stāv ļoti cieši klāt mīlestībai, un mīlestība ir kaut kas tāds, ko dod, bet neuzspiež. Nekad. Un, ja kādreiz sanāk uzspiest, tad shame on me.
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:40 |
---|
| | | (Link) |
|
nu pirmkārt es nevienu ar varu ar ēdienu nepičkāju. un piekrītu tam, ka arī man apmaiņa ar ēdienu ir apmaiņa ar mīlestību, īpaši, ja citādā mīlestības izrādīšanā es neesmu stipra. un vienmēr ir iespēja no mana ēdiena atteikties pavisam. bet čakarēt viņu, nu tas ir taisnais ceļš uz aizvainojumu un dusmām.
ēdiens kā reizi ir maksimāli jāgatavo ar rokām nevis kaut kādiem pričendāļiem.
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:42 |
---|
| | | (Link) |
|
nu je jau paralēli skaļi laizot pirkstus un bāžot rokas atpakaļ ēdienā, ko ēdīs arī citi
nu to, nē. rokas tīras nomazgā un ar tām gatavo.
From: | zirka |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 16:32 |
---|
| | | (Link) |
|
piekrītu par majonēzēm
man liekas tas slēpjas urbānajā esotērikā - ja pret naudu attiecas rūpīgi, tā pievilks vēl vairāk naudas, ja pret ēdienu attiecas rūpīgi - tas pievilks vēl vairāk ēdiena. ja seriālajam maniakam izdosies nogalināt studenti, tas pievilks vēl vairāk studentes
//pēdējais man šķiet pilnīgi ok, precīzāk, ar varu piespiest sevi ēst to, kas riebjas, ir necieņa pret sevi//
+1
Mēdz protams apvainoties tā visa izgatavotāji, bet nu lai apvainojas, ja nesaprot, ka cilvēkiem ir dažādi organismi, sākot no garšas preferencēm līdz fizioloģijai.
kas var kaitināt, tb es varu saprast, ka kaitina - iracionāla rīcība: izmest/ iznīcināt, ja var kādam atdot. Tas vienīgais.
which reminds me, ka es, ejot pusdienot ar bērniem, gandrīz vienmēr sev pasūtinu kaut ko mikroskopisku un pēc tam pierijos no tā, ko bērni neapēd. Tajā Smalkākajā Cēsu Restorānā (kurā bija nikns zīdainis, sazāļota meita un cimperlīgs vīrs) vispār visi salāti tika laisti pa apli, kamēr katrs izlasīja un izēda to, kas šim garšo un padeva tālāk (to, ko neviens cits neēda, apēdu es); man šķita ļoti ekselentas pusdienas, bet varbūt restorāna šefpavārs ar sirdi aizgāja (spriežot pēc diskusijas augstāk)
:DDD
Vai atkal (arī iz dzīves) - vienam garšo frikadeles, otram buljons. Frikadeļu zupa tātad top ēsta (pareizāk sakot dizassemblēta) ar dakšu un pēc tam buljona cienītājs to izdzer. Protams, viss notiek kulturāli, bez kādas šmuces. Ēstuves personāls (spriežot pēc sejas izteiksmēm) laikam būtu izsaucis Men in Black ja tādi eksistētu.
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 15:10 |
---|
| | | (Link) |
|
bērnu atlikumi vispār ir atsevišķa tēma. tapēc es cenšos pasūtīt (vienoties) viņiem tikai to, ko es pati labprāt apēdīšu.
| From: | iive |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, varbūt nepārlikt mazajā trauciņā un atstāt katlā, līdz jāmet ārā. Vai iebraukt meduspodā ar nazi, uz kura maizes drupačas. Bet vispār necienīgi ir tas, ka man nav saldētavas ogām, dillēm un bazilikam.
From: | (Anonymous) |
Date: | 30. Jūlijs 2015 - 02:38 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā! Es lasīju visus komentārus, un maz kas man likās šausmīgi, bet "ar vienu karoti pa visiem traukiem" jeb drupačas medū - piekrītu, tā ir gan vistīrākā (vai netīrākā!) necieņa.
/augsne
Cūkošanās ar ēdienu, tipa sajauc ķīseli ar peldošajām salām vienā masā un neapēd. Arī klimpu kotletīšu stumdīšana starp kartupeļiem tikai tāpēc, ka nepatīk kotletīšu izskats. Droši vien tajā kategorijā (necieņa pret ēdienu) ietilpst arī zemeņkūkas auzziešana uz peņa pirms mineta. Varbūt arī nē.
Ezotēriskimistiski cringeworthy man ir, ja nodzēš cigareti uz ēdiena trauka/dzēriena traukā, kurā vēl ir kkādas produktu paliekas. Tāpat arī neesmu sajūsmā par mētāšanos ar ēdienu, bet to esmu redzējusi tikai kīnō, piedzīvojusi - nekad. viss cits - pof*.
| From: | up |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:50 |
---|
| | | (Link) |
|
tas par cīgu ir vnk perversi
man likās šaušalīgi, kad sīkā zemenēm apkoda tikai galus un pārējo izmeta.
| From: | watt |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:38 |
---|
| | | (Link) |
|
"food fight!" kā filmās -- vot tā ir īstā necieņa pret ēdienu
From: | unpy |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 15:08 |
---|
| | | (Link) |
|
+1
Man nepatīk, ka par ēdienu saka "fui" vai "tas un tas ir riebīgi", "kā tu vari kaut ko tik pretīgu ēst" utml., nevis noformulē savu nepatiku civilizētā veidā - "man negaršo", "es to un to neēdu" utt. Kā arī nepatīk, ja met ārā vēl labu pārtiku, vadoties pēc derīguma termiņiem, nevis veselā saprāta. Nu tur, piemēram, salātus, kam ārējās lapas apdzeltējušas, bet vidus vēl ir ēdams. Bet es nezinu vai tā ir "necieņa pret ēdienu". Ēdienam jau vienalga. :)
From: | spic |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:52 |
---|
| | | (Link) |
|
Neparakstos zem necieņas pret ēdienu, atšķiru tikai ne/cieņu pret gatavotāju, nedarot to, kas varētu viņu sāpināt — tur, ņergāties, viebt degunu vai sapūdēt un izmest — bet tikai tapēc, lai nesāpinātu, nevis tapēc, ka Ēdiens.
Maizītes bučošanas un tamlīdzīgas pārtiku idolizējošas huiņas ir kaut kādas pēckara literatūras izraisītas traumas — nepieciešamības gadījumā acs nenoraustītos puskukuli maizes izlidināt miskastē (nevaru gan iedomāties tādu nepieciešamību).
From: | spic |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 14:54 |
---|
| | | (Link) |
|
Then again, augstākpieminētā zemeņu apkošana, vai tas, ka bērni baksta maizē/gurķos caurumus, kaitina. Iespējams, man ir tikai alerģija uz maizes glorifikāciju.
jā, par maizītes bučošanu es totāli apzinos, ka tas ir tāpat kā "nerādīt ar pirkstu uz mēnesi", bet manā prātā tas ir kaut kas totāli sweet. citiem neuzspiežu, bet pati noteikti daru.
Visvairāk man riebjas "it kā" smieklīgā tortes mešana sejā, nav piedzīvots, bet kino redzēts, principā pēc tam varu filmu tālāk arī neskatīties. Un vispār jebkura mētāšanās, ņergāšanās utt.
Nesaprotu un tātad par necieņu uzskatu sapiparošanu, sasālīšanu utt. uzlabošanu pirms pagaršošanas un tam nav pilnīgi nekāda nozīme, kas gatavojis es vai bistro pavāre Maša.
Nu jā, revīzija uz šķīvja malām man arī ne ļoti, bet tas tā, vairāk no indivīda īpatnībām atkarīgs, ja nu patiešām kaut kas negaršo labāk, lai izlasa nekā pievemj šķīvi.
| From: | mako |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 16:12 |
---|
| | | (Link) |
|
Hehe, mana iepazīšanās ar vikings sākās pirms gadiem piecpadsmit, kad viņš atnācis uz manu 30 gadu jubilejas publisko tusiņu kādā pirtī. Viņš dāvanā atnesa mazu krēma tortīti. Un apsveicot mani, eleganti iebāza to man sejā. Es sekundi padomāju, paņēmu torti no sejas saujā un iebāzu vikings mūlī. Abi paņirdzām un devāmies nomazgāties. Skatītāji sajūsmā lauza krēslus, šķiet sirdna varētu būt aculiecinieks.
nu ko lai saka, man nepatiktu šāds uznāciens bet, ja jubilārs visnotaļ tolerē...
1) mest to zemē un citādi šmurgāties
2) nopirkt/uzlikt uz šķīvja/sagatavot tik daudz ēdiena, ka to nekādīgi nevar apēst, un pēc tam viss sabojājas/tiek izmests (kas principā ir tas pats, kas (1))
Protams, nav gluži necieņa pret ēdienu, bet pret tiem, kas to gatavojuši, kam tā pietrūkst utt.
From: | unpy |
Date: | 29. Jūlijs 2015 - 15:10 |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, allaž zināmu nepatiku izraisa visi tie "zviedru galda" apmeklētāji, kuri piekrauj pilnus galdus ar pārpilniem šķīvjiem visa kā, apšmurgā pa druskai un tā arī atstāj pilnus galdus pilnu šķīvju apšmurgāta ēdiena.
necieņa pret ēdienu... tikai tad, ja to met uz zemes laikam. es gan laikam arī besītos, ja es būtu pagatavojusi, un visi kaut ko kasītos un nenāktu ēst, bet īpaši skaļi to nevienam neteiktu. bet tā vispār man arī nav nekas tāds īpašs.
Ienācu iečekot, kā esmu uzrakstījusi to "mest zemē" - dīvaini, es tā nerunāju :D
Furšets un brenčs - tās ir šausmas. Pēc tam viss kas paliek pāri tiek sašķūrēts spainī, un, cerams, atdots cūkām.
Īsti nevaru iedomāties necieņu pret ēdienu, var būt tikai necieņa pret gatavotāju un/ vai galda biedriem.
Man necieņa - nezinu, vai pret ēdienu, vai cilvēkiem - šķiet aizbraukšana uz kaut kādām citām zemēm un tad konstanta vaikstīšanās, vietējā ēdiena nepagaršošana un kur nu vēl ēšana un stenēšana, ka bez "kārtīgas karbonādes un kartupeļiem" (var ierakstīt da jebko citu) latvietis jau nebūs paēdis. Un, ja sagadās, vēl pēc tam par to pasūdzēties arī intervijā LR1 Monopolā, vai kur nu allaž pa radio šī tēma mēdz uzpeldēt.
Tas tā - papildinot visas jau minētās necieņas. |
|
|