Jūlijs 25., 2015
| 22:07 esmu mājās
uz beigām kļuva ļoti labi (paldies blond stāstam, es vēl tagad ķiķinu)
tikko atgriezusies Ķengaragā, ieskrēju maximas durvīs un pārsitu virslūpu, redzēs, vai pilns silikona injekcijas efekts būs uz Aicinājumu vai Satori nometni (a čo bļe, mēs no rajona)
surprisingly, es esmu laimīga as fuck, un laikam šovakar neko nerakstīšu (lai arī vajadzētu) oh fuck that, right? :)
|
Comments:
| From: | blond |
Date: | 25. Jūlijs 2015 - 22:30 |
---|
| | | (Link) |
|
forši, ka tev labi un ka mans stāsts kaut kā uzmundrināja. aizmirsti par to rakstīšanu kaut uz mirkli.
Es kāreiz esmu tajā punktā, kurā viss sēž iekšā tieši-kulminācijas-punktā (romānam tas ir kādas nedēļas darbs, ja man būtu laiks nedēļu strādāt) un par to aizmirst ir apmēram tikpat iespējams kā aizmirst par, ēēēē, nupat pārsistu virslūpu :)
Bet tā ir daļa no iekšējā līguma, tas nekreņķē. Nu tb tas spiediens ir nevis ārējs, bet iekšējs, bez dusmām uz sevi.
| From: | blond |
Date: | 25. Jūlijs 2015 - 22:49 |
---|
| | | (Link) |
|
es tevi apskaužu par to punktu
mhm
ir tak vērts plēsties un cepties un iet cauri tiem 5000 "es točna vairs nemāku rakstīt / a kurš teica, ka es jebkad esmu mācējusi" mirkļiem, lai tiktāl nonāktu (bet tagad, protams, bail aiztikt, a ja nu)
| From: | blond |
Date: | 25. Jūlijs 2015 - 23:58 |
---|
| | | (Link) |
|
es točna vairs nemāku rakstīt:) |
|
|
|
Sviesta Ciba |