Maijs 16., 2015
| 09:09 Nu tātad, cik naturāli priekš jums ir par sevi domāt nevis kā par "es", bet kā par "mans pašreizējais personas modelis" vai "mans šībrīža es-tēls" vai tamlīdzīgi? Nu, piemēram, dialogs "Vai tu to gribi?" - "Kādā citā sevis iterācijā es to noteikti gribētu, bet ne pie šībrīža sevis." "Vai tev tas garšo?" - "Mans šībrīža personas modelis sevi neapgrūtina ar garšām." "Vai tu mani mīli?" - "Mans šobrīd aktuālais es-tēls mīlēs tevi mūžīgi (tiesa, es prognozēju, ka šis es-tēls tiks resetots pēc trim mēnešiem)."
Nu labi, on a less creepy scale, vai jums mēdz būt tā, ka jūs skaidri apzināties, ka esat izveidojuši sev savu "working model", kaut kādu priekšstatu par sevi, un pārbaudāt jaunas izvēles/lēmumus, modelējot, ko darītu jūsu šībrīža es-tēls? Ietverot arī modeļus "mans šībrīža personas modelis apmēram 75 % darbību veic impulsīvi un spontāni, šeit ir saraksts ar ētikas normām, kuras šis personas modelis nepārkāpj", un ietverot arī modeļus, kas ir izveidoti, nevis lai būtu "maska pasaules acīs", bet gan lai būtu "pietiekami adekvāta un koherenta sevis interpretācija".
Poll #20398
Open to: All, results viewable to: All"Mans pašreizējais personas modelis" vārda "es" vietā...
|
Comments:
:DDD
pareizi, normāliem cilvēkiem šodien ir pohas :) (man pohas bija vakar)
| From: | iive |
Date: | 16. Maijs 2015 - 13:33 |
---|
| | | (Link) |
|
Precīzi nezinot, ko teica slēptais komentārs, piekrītu tam.
Laikam tomēr ir viens bāzes (paš)modelis, kas faktiski tad ir mans ``es`` [also tas, kas te patreiz muld] un tad ir darba komplekts masku, ko lietot. Saka, ka izlikties neesot labi, bet dažreiz laikam tas noder, piemēram: zināms, ka šis cilvēks a) ir smagi slims un b)tic dievam. Nečakarējam viņu ar savu bāzes ``es``, uzliekam attiec. masku, kas nofiltrē nevajadzīgās reakcijas. Īslaicīgi var.
Bet vot laikā secīgi mainīgi un savstarpēji nesaistīti sevis bāzes modeļi (bez virsmodeļa) - tā šķiet nav laba doma, faktiski tad tā ir laikā secīga dažādu personu virkne. Tajā pat korpusā.
Man ir totāli 2) versija, tb vairākas diezgan neatkarīgas es-personas, kuras savā starpā vieno kaut kādi sadarbības līgumi, daļēji arī emocionalitāte un nerakstīta vienošanās dramatiski nesačakarēt citu es-personu dzīvi. "Nesačakarēt korpusu" ir bonuss, bet ne vienmēr sanāk (kas zīmīgi, piedzeras L., bet pohas ir N., kas attiecīgi drusku izskaidro/attaisno N. tieksmi maksimāli ierobežot L. izpausmes).
Nujā net šitas ir nevis laikā secīgi, bet paralēli?
Ha, tad tev iespējams patiks tas gorkavija gabals, ko es ielinkoju, tur galvenajai varonei bija ``revolverveida`` personība, savā ziņā līdzīgi kā Pītera Vatsa darbā, tikai (paš)vadāmāka.
bļin, atgādini, neko neatceros :)
Te var novilkt http://www.litmir.info/a/?id=1811patreiz gan ir tikai krieviski, citās valodās nav iztulkots. Triloģija `` Astrovitjanka``, ``Teorija katastrofi``, ``Vozvrascenije Astrovitjanki``, pārējais ir pop zin stāstiņi bērniem. Also triloģija arī ir rakstīta bērniem-pusaudžiem.
Bet vispār totāli laikā secīgi, kā tad tas vispār ir iespējams paralēli?
Nu tb ir situācija -> dominante (N.) izdara aprēķinus, novērtē iekšējos resursus un pārējo iespējamās reakcijas, un palaiž pļavā vienu vai otru es-personu -> viena vai otra es-persona izpilda savu lomu, lielākā daļa no es-personām ir kontrolējamas (L. ir īpaša ar to, ka nav kontrolējama un attiecīgi tiek palaista vaļā īpašos apstākļos, tāpēc viņai ir vārds, lielākoties personām vārda nav) -> ja iespējams/nepieciešams, procesa gaitā tiek pamainīti modeļi
Paralēli tādā ziņā, ka tie visi eksistē vienlaicīgi, maina stāvokļus/ lomas, okej. Nevis variants, kad viena personība totāli forever izbeidzas un tās vietā nāk cita.
Neah :) Sliktākais, kas man ir bijis, ir viegla amnēzija, t.i., divas paralēlas dzīves, kuras viena par otras eksistenci praktiski neko nezina, bet tas bija riktīgi sen un vairs nav taisnība. Bet nē, darba modeļus es parasti ārā nemetu un rejūzoju pēc nepieciešamības ;)
Mjā, mani droši vien kaitinātu situācija, kad manā galvā kaut kas ir, zinu ka tas tur ir un es tam netieku klāt. Līdzīgu iemeslu dēļ man ne uz vienas aparatūras nav ražotāja plombu un sealu, sūds par garantijām, es toties zinu, kas tur ir iekšā :D
Man atkal ir otrādi, man patīk, ja ir kaut kādi dažādi modeļi, kas uz situācijām var reaģēt radikāli atšķirīgi. Dzīve kļūst dafiga interesantāka (un droši vien cilvēkiem, kam es esmu svarīga, dzīve arī kļūst.... ēēēēē.... interesantāka)
Dažādi ir interesanti, par to nav šaubu, vienīgi virsmodelim ( manam, t.i. man) ir tieksme visus tos dažādos zināt. Protams, tā var pazust zināmi pārsteiguma momenti.
(es gan nezinu, ko tu domāji ar "virsmodeli", nu tb man ir nosacīti "dominantā" personība, kas cenšas nodiriģēt pārējās un taisa vārtiņus vaļā/ciet, kā arī pastāvīgi bīda savus ētikas kodeksus, darbības shēmas un "ok, zaķīt, šis ir brīdis, kad tu sāc iet pie psihoterapeita", beeeeeeet man viņa ne pārāk patīk un es ceru, ka tas nav mans trū es, kas uzliek citu cilvēku maskas)
Jā, šķiet virsmodelis = dominantā personība. Nodrošina kontinuitāti.
well, I don't like that creepy calculating bitch.
ar piebildi, ka lielākoties modeļi tiek apzināti, bet ne veidoti apzināti. tad tas ir jautājums par neiespējamo atgriešanos upē, kuru reizēm papildina kartona konstrukcijas dažāda veida situācijām.
| From: | up |
Date: | 16. Maijs 2015 - 12:46 |
---|
| | | (Link) |
|
es nezinu vai 100% pareizi saprotu kā tu to domā, bet es par sevi un savām darbībām bieži vien runāju trešajā personā un vēroju/vērtēju savu rīcību/uzvedību no malas. un man pilnīgi noteikti ir vismaz divi mani es: es un mans ļaunais dvīnis
| From: | up |
Date: | 16. Maijs 2015 - 12:48 |
---|
| | | (Link) |
|
es gan vēlos piebilst, ka man nav amnēzijas un tā. tās abas personas ir kātesošas un apzinātas, tikai viena dominē konkrētā brīdī vairāk vai mazāk.
jesjes, ir tas pats.
Amnēzijai jau nav obligāti jābūt ;) tas tikai tad, ja tu gribi uzskatīt sevi par psihu, ko atkal nav obligāti jāgrib.
| From: | up |
Date: | 16. Maijs 2015 - 12:56 |
---|
| | | (Link) |
|
nē nu es ne sevišķi gribu sevi uzskatīt par psihu. to jau pietiekami dara citi.
mani psih* par šito parasti nav pārāk uztraukušies, tā ka es pieņemu, ka tā nav kaut kāda diagnoze, vienkārši tipa "smalkā kaite"
| From: | up |
Date: | 16. Maijs 2015 - 13:09 |
---|
| | | (Link) |
|
nu mana arī nesatraucas, vienkārši aizrāda un liek izlabot pirmajā personā. ka vajag vairāk konektēties ar sevi.
jā, šitie aizrādījumi ir vienkārši zajebis :D
tipa "dakter, dakter, viņa grib nogalināt visus cilvēkus, kas man ir tuvi!" "tas nav pareizi. jāsaka es."
| From: | up |
Date: | 16. Maijs 2015 - 13:14 |
---|
| | | (Link) |
|
:D nu labi, mēs esam nolēmušas dakterim nestāstīt, ko mēs gribam nogalināt :D
vispār vajadzētu uztaisīt tagu "shit we don't say to our shrinks"
| From: | up |
Date: | 16. Maijs 2015 - 13:16 |
---|
| | | (Link) |
|
ooojaaa. jo mēs taču negribam, lai viņi domā, ka mēs esam pavisam psihi
vai, vēl ļaunāk, garlaicīgi!
| From: | begemots |
Date: | 16. Maijs 2015 - 12:54 |
---|
| | What a quaint little detachment of self you got there! | (Link) |
|
Nē, nu, es tākā neatdalu sevi no saviem modeļiem. Tas ir, es, moderēju savu uzvedību, bet tas ir līdz kaut kādam lomu līmenim, kuras anyway uzņemās "Es".
Jauki. Tu mani pamudināji pamainīt lomas, sabāžot tās tām netipiskajās vidēs. Dvīņiem tāpat ir vairākas personības paralēli, bet parasti tās tomēr piemērojas apstākļiem, t.i., tam, ko no manis GAIDA.
Es mēdzu domāt tā neapzināti un/vai izsakoties citos terminos (un arī pie nepieciešamības tikai). Taču šī doma man patīk un es to pielietošu biežāk un apzinātāk.
| From: | psihs |
Date: | 17. Maijs 2015 - 20:05 |
---|
| | | (Link) |
|
vai var sajust vairākas sajūtas vienlaicīgi, ja tev, piemēram, dur abos pirkstos? |
|
|