|
Jūnijs 5., 2022
 | 08:56
Ir kaut kāds laiks starp zināšanu un reakciju, kas ir sociāli drusciņ izslēgts, mirklis, kurā tu nezini, kā tu jūties, kurā tu nezini, kā atbildēt, ko domāt; mirklis, kurš ir biedējošs ne tik daudz tev, cik citiem (jo var notikt jebkas); mirklis, kuru sabiedrība marķē ar "bet paļaujies uz intuīciju", lai gan intuīcija taču ir pilnīgi otrādi; intuīcija ir tas, kas darbojas, kad tu zini, kā jūties, kā atbildēt, ko domāt.
Tas skatiens, kas gaida no tevis atbildi un tūlīt, kas prasa, ko intuīcija saka, kas grib, lai tu izlem/izdomā/jūties/atspoguļo savas emocijas tūlīt, un pēc tam rīkojies atbilstoši, tas skatiens nav labvēlīgs tev, tas ir vajadzīgs citiem, un tā ir citu prasība pēc kaut kā tāda, kas žigli tiktu galā ar viņu nedrošību, viņu plāniem, viņu nezināšanu, tas ir skatiens, kas sagaida no tevis performanci, iesaistīšanos spēlē, kuras noteikumi nav tavi un kuras noteikumus tu tajā brīdī pat nezini. Spēlē, kurā tu ar lielu varbūtību zaudēsi kaut ko tādu, par kā eksistenci vēl nemaz nezināji, (atdosi to, par ko tu nezini, ka tas tev pieder), un tev būs liegts pat par to sērot, jo tu taču nezināji, ka tas tev ir, ka to tev vajag, ka tas ir svarīgi, un turklāt būtu muļķīgi atzīt sev, ka esi zaudējis tik ātri, dziļi un, iespējams, neatgriezeniski; (un šis ir otrais raunds: tu pirmoreiz zaudē, jo no tevis prasa reakciju tagad, un pēc tam tu zaudē, jo tev taču vajag saglabāt seju un izlikties, ka viss ir kārtībā un labi, un tu esi rīkojies pareizi)
( ... tālāk ... )
|
Jūnijs 4., 2022
 | 13:24
Pasniedzēja feils: lekcijas sākumā norādīt uz tipiskām stila kļūdām, tostarp no angļu valodas pārņemtām sintakses formām, pēc tam visu lekciju cīnīties ar to, ka runāšanas laikā galvā skan hospitāļu iela
Mūzika: Hospitāļu iela - Tasirtas
|
 | 07:25
Agrs rīts pēc konferences, kad tu randomā klikšķinies pa saviem tabiem un viens no tiem pēkšņi ir
Edith Cowan University
Research Online
Theses: Doctorates and Masters Theses
2013
Photography and the paradigm of the trace
...vot tā noteikti ir tā pati sajūta kā tad, kad tu pēc trīsdiennieka atrodi vienā no saviem tabiem geju porno un tā kā "akdies kāpēc man šķita, ka man tas ir vajadzīgs" un vienlaikus "kamōn nu neskaties taču tagad, mums taču tas vairs nav vajadzīgs" bet tabu tomēr neaizver
|
Jūnijs 1., 2022
| 07:37
Es reāli nesaprotu, kā domā tie cilvēki, kas uz publisku un diskusijai atvērtu jautājumu, kurā diskusija būtu noderīga, FB atbild privāti. Nu t.i., nesaprotu loģiku aiz šī soļa.
|
Maijs 29., 2022
| 22:44
Booking.com ir depresīvākās atbilžu iespējas ever
Pie "iespējas un ērtības" punktā "jauks skats" iespējamās atbildes ir ne tikai "jā, nē, neesmu drošs", bet arī "jā, bet nedarbojās"
|
| 22:28
(Stella aiziet no istabas)
- Stella, aiztaisi durvis ciet
- Es neeju prom. Es vienkārši gribēju dramatiski aiziet prom.
|
Maijs 28., 2022
| 06:34
Akdies Elīna Bākule-Veira ir fucking amazing "apraudājos no rīta lasot dzejoli" amazing
Vai arī šorīt vnk tāds rīts, apraudājos arī pie mākslīgā intelekta ieteiktās mūziciņas
Mūzika: Hang Massive - The Secret Kissing of the Sun and Moon
|
Maijs 27., 2022
 | 19:48
The crowd on the street walks slowly, don't mind the rain
Lovers hold hands to numb the pain
Gripping tightly to something that they will never own
And those by themselves by choice or by some reward
No mistakes only now you're bored
This is the time of your life but you just can't tell
Mūzika: She Wants Revenge - These Things
|
Maijs 26., 2022
| 17:01
Iedomājieties, cik daudzkārt labāka būtu pasaule, ja mēs censtos izturēties pret cilvēkiem apmēram tā, kā diezgan pašsaprotami uztveram par "pareizu" izturēties pret vietām: aizejot censties atstāt to vismaz tikpat skaistu, tīru un vilinošu kā redzējām atnākot, vai varbūt pat izdarīt tā, lai nākamajam pēc mums tur būtu labāk, ērtāk un patīkamāk būt. Bet nē, no cilvēkiem mēs aizejam, atstājot aiz sevis tādu postažu un drazu, ka pēc tam mēnešiem nevienu citu nevar iekšā aicināt, jo miskaste taču, un arī negribas, jo nu ugh.
|
Maijs 23., 2022
 | 20:54
laimīte
garšo kā tad kad nemaz nebiji plānojis bučoties
|
 | 18:41 - #mood
Hey baby
You've really got my tail in a spin
Hey baby
I don't even know where to begin
But, baby, I got
One thing I want you to know
Wherever you go tell me 'cause I'm gonna go
Mūzika: Ronan Keating - Life Is A Rollercoaster
|
Maijs 20., 2022
| 08:53
Rubrikā "uzzinu pēdējais": aptvēru, ka dāsnuma trūkums var būt nevis vienkārši domāšanas kļūda, kas ir īzī pīzī labojama, vai arī īslaicīga problēma, kas radusies no pārslodzes, depresijas, vilšanās cilvēkos vai tamlīdzīgi, un arī īzī pīzī labojama*, bet actual rakstura īpašība
*protams, ka tas var būt arī tas
|
Maijs 14., 2022
| 14:31
kā tu skaties uz to ka tu būtu tas cilvēks kas ir šausmīgi vecs un iereibis raksta ziņas un zvanās un ir iereibis allaž
kā kad nāve ir allaž tik tuvu tepat durvīs un tu domā nomirt no kauna ir apmēram tāpat kā nomirt ar sirdi ar aknām ar plaušām un varbūt pat nedaudz labāk kā nomirt kad esi krītot pārlauzis gūžu un tas nozīmē ka seksa toč nebūs bet tā ja tu provēsi tad varbūt no kauna bet varbūt būs sekss
tev šķiet tavā laikā to darīja citādi un tu gribi zināt kā to dara mūsdienu jaunatne
tev šķiet ka mūsdienu jaunatne varētu būt atvērta izpētei
tu gribi aizrakstīt klau jaunatne jopcik nu kāpēc tu nedari muļķības tagad kad visas muļķības ir jauna cilvēka muļķības un viss kauns ir jauna cilvēka kauns tāds priecīgs un zvaigājošs kauns ko vienmēr var aizskalot
kāpēc tu jaunatne never gliemežnīcas vaļā
kāpēc tu jaunatne neesi kā tas cilvēks kas raksta ziņas jo ir iereibis vecs varbūt slims varbūt nomirs
kas pārcilā kauliņus saskaita kārtis pastumj žetonus tas cilvēks kas saka nu zini no visām iespējām es teiktu ka nomirt no kauna nav slikti
lai zeme atveras un mani aprij
lai zeme ir atvērta jaunām pieredzēm
kā tu skaties ja es tevī iegrimtu vecs sadzēries muļķis ja es savilktu visus tos vārdus sev pāri kā vāku vēl klauvētu kādu numuru no velēnu apakšas
lai pēdējo reizi kādā ekrānā iespīdas gaismiņa LOHS KAUT KĀDS NECELT
|
| 07:12
"matemātikas eksāmena" murgu nomainījis "divas konferences vienā dienā, mans priekšlasījums notiek vienā laikā, neesmu gatava nevienai no tām" ffs dodiet man atpakaļ matemātiku
|
Maijs 11., 2022
| 23:10
- Stella, tu zini, kas ir lobotomija?
- Nē. Bet es zinu, kas ir pedagogs!
|
Maijs 9., 2022
| 19:03
Āāāā, jauna pasniedzēja idiotisms klasiskais: kad pats studē, tad ir skaidrs, ka "atsūtīšu pirmdien" nozīmē "atsūtīšu 23.55, jo pasniedzējs, dabiski, ir vampīrs un līdz saulrietam no zārka neizlien, bet tad, kad izlien, tad visus darbus izlasa uzreiz un noreaģē tajā pašā dienā, kas tur ko neizdarīt", a tad, kad man kā pasniedzējam studenti nav 19os sasūtījuši, tad pēkšņi šķiet, ka "pirmdien" nozīmē "pirmdienas rītā" lol.
/ also good to know: ja Tev pasniedzējs neatbild tajā pašā dienā (vai nedēļā), tad, iespējams, tas ir tāpēc, lai atbildētu pēc būtības, nevis ar vienu teikumu "akjezustumarija tu esi iemesls, kāpēc es lēkšu kapā dusēt blakus latviešu valodai, kuru tu savā tekstā nogalināji", kas ir... not wrong, un es viņiem tā arī rakstu, bet parasti cenšos uzrakstīt arī kaut ko pozitīvu.
(![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) iive, tas ne par Tevi)
|
Maijs 7., 2022
| 17:36
Bet vispār vajag vairāk praktizēt to "skatīties acīs un būt laimīgam par to, ka šī ir tāda pasaule, kurā eksistē šis cilvēks", amazing shit. Nu, drusku bailīgi, jo var iemīlēties, bet tas ir šī riska vērts, turklāt varētu pieņemt, ka es tagad esmu drusku saprātīgāka pa šo līniju [piesit-pie-koka]
("Es tev uzdāvināšu šo te puķi. Es to nenoplūkšu, bet tagad tu zini, ka tā ir tava" un tagad man ir violeta atraitnīte ielas puķu kastē, un, nu, jā.)
|
Maijs 5., 2022
| 20:30
Es, diskusijā: un tad vēl fotogrāfijas sākumā bija tas paņēmiens fotografēt mirušus bērnus, nolikt viņus tā, it kā viņi būtu tikai aizmiguši... Jo kā gan citādi var piedabūt bērnu tik ilgi pozēt
(Es, pie sevis: wtf, honeybee, just wtf)
|
| 11:41
Vakar noguru no tā, ka biju laimīga, droša un es pati; šodien, tāda sajūta, arī varētu no tā nogurt
Tas ir tāds nogurums, kāds reizēm var būt pēc ilgas, ilgas dienas laukos, pēc tam, kad esi peldējies trīs reizes vienā dienā
|
Maijs 4., 2022
| 10:21
Viskautkas būtu jādara, bet es jutīšos rāms susuriņš, braukšu uz mākslas patvērumu un pie jūras droši vien arī, kaut kāda mānīga sajūta, ka ir sākusies vasara, lai arī, kā zināms, ievas ir uzziedējušas un tādēļ auksc
Un šodien tik daudzi laimīgi cilvēki un apņēmīgi cilvēki un ar skatu nākotnē cilvēki friendlistē
Bet varbūt tas no vakardienas sarunas, reizēm ir tādas sarunas, kas ir precīzi tā sajūta, kā kad tu aizmiedz kādam blakus un tava galva precīzi iegulstas viņa pleca bedrītē; it kā nekas nav noticis un tas viss ir tikai ķermeņu salikums pat bez intimitātes, pat bez kaut kādas pārmērīgas cilvēciskas pieķeršanās, bet tā sajūta.
|
|
|
|